No vārdiem pie darbiem

Manā priekšvēlēšanu lapiņā kā otro prioritāti norādīju korupcijas mazināšanu, Saeimā atjaunojot atsevišķu komisiju korupcijas mazināšanas jautājumiem. 9. novembrī tika izveidota Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisija. 

Piedalījos šīs apakškomisijas izveidošanā un šobrīd aktīvi strādāju ar mērķi palīdzēt risināt graujošo krīzi KNAB.

Par pirmajiem šīs apakškomisijas darbības rezultātiem plašāk lūdzu lasiet šeit:

http://www.ir.lv/2010/11/23/deputati-vilnisa-plans-nesekmetu-knab-darbu

Aptauja: „Kas no arhibīskapa Stankeviča teiktā šķitis aktuālākais?”

Autore: Dace Kokareviča, „Latvijas Avīze” (16.11.2010.)

Rasma Kārkliņa („Vienotība”): „Tā ir liela netaisnība, ka mediji kritizē visus vienādi. Tāpat kā no politiķiem var prasīt cieņpilnu attieksmi pret pilsoņiem un medijiem, pretī ir jābūt tādai pašai attieksmei no otras puses. Diemžēl mediji un interneta vietnes arvien biežāk atļaujas to, ko es sauktu par psiholoģisku vardarbību. Tā izpaužas, ne tikai kritizējot par bieži vien uzpūstām lietām, bet arī lietojot aizvainojošus vārdus. Diemžēl tieši godīgākie cilvēki ir sevišķi jūtīgi pret aizvainojumiem, un tas viņus aizdzen no valsts darba. Šādi uzbrukumi nevietā bieži vien arī sabiedrības acīs padara maznozīmīgus lielos koruptīvos pārkāpumus. Ļoti svarīgi gan sabiedrībai, gan medijiem ir šķirot dažādus pārkāpumus, piemēram, vai ir runa par valstij izkrāptiem miljoniem latu vai par administratīvo pārkāpumu, par ko sods ir 50 lati.

Arhibīskaps runā par to, cik vajadzīga ir cerības atjaunošana. Manuprāt, jauna cerība ir radusies kopš jaunās Saeimas ievēlēšanas, un to vajadzētu balstīt ar pozitīvām domām un darbiem”.

Tikšanās ar vēlētājiem – ELJA50

Pagājušajā piektdienā notika trīs jaunievēlēto 10. Saeimas deputātu tikšanās ar vēlētājiem – ELJA50 biedriem un atbalstītājiem. Piedalījos es, Atis Lejiņš un Imants Lieģis. Sarunu vadīja „ir” žurnālists Pauls Raudseps.

Diskusijas sākumā es pateicos visiem atbalstītājiem par šo panākumu, jo, kā esmu vienmēr akcentējusi, tad „mana kampaņa ir arī jūsu kampaņa!”. Šī uzvara vēlēšanās ir psiholoģiski nozīmīga, jo, pirmkārt, tuvākie sekotāji nepārvarēja 30 mandātu robežu un, otrkārt, 10. Saeimā ir 60% jaunu deputātu, kuriem ir jāmaina ierūsējusī politiskā kultūra un politiskās attieksmes. 

Sanākušie klausītāji apsveica jaunievēlētos, bet arī norādīja uz virkni lietu, kas būtu jādara – par aizklāto Saeimas balsojumu atcelšanu, izglītības un kultūras nozīmi lauku nostūros un integrētā sabiedrībā, ēnu ekonomiku, administratīvajiem slogiem un citiem jautājumiem. Klausītāji ieteica jaunajiem deputātiem aicināt ministrus uz komisijām, plenārsēdēm un frakcijas sēdēm, jo tā esot viena no lielākajām Latvijas politikas neveiksmēm, proti, saites pazaudēšana starp vienas partijas ministriem un tās pašas partijas deputātu darbu Saeimā.

Paldies ELJA50 par atbalstu un paturēsim prātā Pētera Tērmeņa vārdus – „10. Saeimā ir ievēlēti vairāk biedru no ELJA50 nekā no „Tautas partijas”!”.

Foto: Jānis Drigins

10. Saeimas pirmā sēde

Polittehnologam: „Sēdies, 2!”

10. Saeimas vēlēšanas izceļas uz agrāko vēlēšanu fona ar to, ka šoreiz rezultātu mazākā mērā noteica partiju un partiju apvienību ieguldītie naudas līdzekļi priekšvēlēšanas kampaņā. Piemēram, rēķinot uz vienu Saeimā iekļuvušo deputātu, „PLL” samaksāja 111,976 tūkstošus latus, bet VL-TB/LNNK – 15,282, taču abas apvienības ieguva 8 mandātus. Kāds faktors nospēlēja nozīmīgāku lomu?

Pēc manām domām tā ir tiešā uzrunāšana un komunikācija. Cilvēki Latvijā vēlas būt pilsoniski aktīvi, taču politiskā elite vienmēr to ir centusies apslāpēt. Iedzīvotāji vēlas piešķirt politikai seju. Savas individuālās kampaņas laikā es centos veidot komunikāciju tieši uzrunājot vēlētājus gan uz ielas, gan arī tiekoties ar NVO pārstāvjiem. Un rezultāts ir ļoti labs – cilvēki ir atsaucīgi un, lai gan saruna dažkārt ieiet kādu sīku, sadzīvisku problēmu risināšanā, kopumā cilvēku valstiskā domāšana ir daudz racionālāka par dažu labu publisko oratoru. Ļoti iepriecina jaunu cilvēku atsaucība un interese par politiskajiem procesiem un kritiska to izvērtēšana. Publicitāte medijos pārklāj lielāku auditoriju, taču tiešā komunikācija ir saikne, no kuras sākas politiskā kultūra. Ir svarīgi nepārtraukt šo saiti arī vēlēšanu starplaikos.

Polittehnoloģiskās everģēlības ir guvušas sliktu novērtējumu savā dārgajā ādas vāku apliecībā. Un sabiedrības tintes atstātās pēdas ir gaidas pēc godīgas politikas.

Foto: Aldis Rozenbergs

„Pastāvēs, kas pārvērtīsies...” (Rainis)

Šiem dzejnieka vārdiem ir jākļūst par Latvijas politiskās kultūras pamatmotīvu. Un pilsoņu izdarītā izvēle sniedz mandātu jauniem un godīgiem deputātiem mainīt politisko kultūru Latvijā.

Raugoties uz 10. Saeimas rezultātiem, pilsoņi ir aktīvi izmantojuši savas tiesības ar plusiņiem atbalstīt un ar svītrojumiem kritizēt deputātu kandidātus. Izcils rezultāts atzīmējams akadēmiķim profesoram Andrim Buiķim: vēlētāji savu vēlmi viņu redzēt Saeimā izrādīja ar vienpadsmit ar pusi tūkstošiem plusiņu. Līdz ar to profesors no Vienotības Rīgas apgabala 13.vietas pacēlās uz trešo vietu!

Redzam, ka mīts par Latvijas pilsonisko pasivitāti nav patiess, un to pierāda konvencionālā līdzdalība – piedalīšanās parlamenta vēlēšanas ekonomiskās recesijas ēnā. Redzam arī, ka vēlētāji ļoti apdomāja savus balsojumus, atbalstot godīgus un izglītotus kandidātus.

Jaunās 10. Saeimas deputātes Rasmas Kārkliņas pirmā tikšanās ar vēlētājiem

Autore: Sandra Milevska
 

Tikai nedēļu pēc 10. Saeimas vēlēšanām Filadelfijas latviešiem bija iespēja, kā Rīgas vēlēšanu apgabala balsotājiem, tikties ar pašu ievēlēto (piepalīdzot ar daudziem krustiņiem) jauno deputāti Rasmu Kārkliņu no „Vienotības”. 2010. gada 10. oktobrī Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā Sandra Milevska iepazīstināja Kārkliņu kādiem 35 interesentiem.
 

Rasma Kārkliņa uzsvēra sešus punktus, kas šīs vēlēšanas padarīja par liktenīgām krustcelēm, kuru iznākums varēja būt pavisam citāds.
 

1. Viņa minēja izplatītās bažas, ka labs procents vēlētāju savu vilšanos izrādīs vispār neejot balsot, un norādīja arī uz lielo, līdz pēdējai minūtei neizlēmušo, balsotāju procentu – 40% – kuru vairākums bija latvieši. Daudzi prognozēja krieviskajam „Saskaņas centram” 35 vietas Saeimā, bet „Vienotībai” mazāk par psiholoģiski svarīgo ciparu 30. Tomēr dažādas grupas sarosījās, nodibinājās organizācija „ejambalsot.lv”, un galu galā nobalsoja 63%, skaitot pret iedzīvotāju reģistru.

2. Vērā ņemamais punkts ir „Vienotības” iegūtie 33 Saeimas krēsli, kas ir skaidrs mandāts no tautas un kas ļauj bez grūtībām prognozēt prezidenta izvēli attiecībā uz premjeru un valdības veidošanu.

3. Balsotāji tomēr neuzķērās uz vērienīgās, drīzāk neatvairāmās, iepriekšējās varas pārstāvju „Par Labu Latviju” kampaņas par summu 600.000 Ls legāli izdotu, un nelegāli otru tikpat. PLL smagi izgāzās, neskatoties uz, t.s., AŠ² izdoto milzīgo naudu.

4. 10. Saeimas vēlēšanas arī iezīmējās ar Latvijas politikas strukturālām pārmaiņām, Pirmā būdama mazo partiju konsolidācija. Visi pieci Saeimā iekļuvušie spēki nav vis partijas, bet gan partiju apvienības, vai nu jau agrāk dibinātas, kā ZZS, vai jaunās, kā „Vienotība” vai VL-TB/LNNK.

5. Vēl viena izmaiņa ir radikāli krieviskās PCTVL, Ždanokas, partijas neievēlēšana ar stipri zemu iegūto procentu 1,43%, kas izņem no aprites vienu ilgi pastāvējušu grupu.

6. Un pēdējais – iespēja precizēt izvēlētā saraksta kandidātu secību ar plusiem vai svītrojumiem, kuru balsotāji ļoti aktīvi izmantoja.

Vēlēšanu kampaņas izcēlās ar PLL un SC lielajiem izdotajiem līdzekļiem, kā arī ar vājajām oficiālajām debatēm. Rasma Kārkliņa pastāstīja kā viņa pati veidoja, tāpat kā daži citi kandidāti, savu personīgo kampaņu, uzrunājot pilsoņu grupas un dalot lapiņas, kas esot bijis pārsteidzoši ietekmīgs līdzeklis.
 

Pats galvenais Rasmas Kārkliņas vēstījums palika vārdos nepateikts, bet tas izskanēja zemtekstā viscaur: jauna cerība, jauns pozitīvs noskaņojums lielu izmaiņu priekšvakarā. Paldies Rasmai!

Foto: Aldis Rozenbergs

Saskaņas centrs – kāda ir partijas iekšējā demokrātija?

Provizoriskie 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti parāda, ka „Saskaņas centrs” (SC) ir ieguvis 29 mandātus. Taču bažas rada patiesā SC integrācijas politika, jo skatoties uz ievēlēto sarakstu, tad ir redzams, ka nav ievēlēta neviena sieviete un tikpat kā neviens latvietis. No SC Rīgas apgabalā ar 8. numuru startēja filozofijas zinātņu doktore Anita Jēkabsone. Ja jaunā koalīcija slēgs sadarbības līgumu ar SC, tad partijai iekšēji būtu jāpierāda savi priekšvēlēšanu vārdi par augstas klases profesionāļiem un jāvirza A. Jēkabsone izglītības ministres amatam.

Avoti:
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=86596
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=4&cbutton=6106232127

Aleksejs Loskutovs – tieslietu ministrs

Šobrīd sarunās par jaunās valdības veidošanu un koalīcijas sastāvu publiskajā telpā parādās informācija par iespējamo ministru vārdiem. Tieslietu ministra posteni iekārojuši ZZS. Portāls „Delfi” ziņo, ka „neoficiāli izskanējis, ka Lembergs cenšoties panākt, lai tieslietu ministra amats būtu ZZS vai tai lojāla kandidāta rokās, pamatojot to ar nepieciešamību nodrošināt ietekmi TM pārraudzītajā Uzņēmumu reģistrā (UR). Ministrs ir tiesīgs izskatīt sūdzības par UR lēmumiem un rīkoties.”

Viens no profesionālākajiem šī amata kandidātiem būtu no Vienotības saraksta 10. Saeimā ievēlētais Aleksejs Loskutovs. Viņa plašā akadēmiskā pieredze un praktiskā darbība KNAB vadītāja amatā jau ir pierādījusi, ka ar sabiedrības atbalstu un tiesiskiem ieročiem viņš spēj pretdarboties politiskajam spiedienam, ko radīja toreizējā Aigara Kalvīša valdība. Vienotībai vajadzētu uzstāt uz A. Loskutova kandidatūras izvirzīšanu, kas sekmētu proaktīvu tiesiskuma un atvērtas politikas aizstāvēšanu ilgtermiņā!

Avoti:

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/laikraksts-zzs-interese-par-tieslietu-ministriju.d?id=34477369

http://www.scp.lv/lat/cilveki/cilveki/?doc=9

Vieslekcija Prinstonas Universitātē

Nākamās nedēļas otrdienā 12. oktobrī es uzstāšos ar vieslekciju ASV Prinstonas Universitātē. Tas notiks Krievijas un Eirāzijas pētniecisko studiju lekciju ietvaros jautājumā par korupcijas pētniecību šajā reģionā.

Nedaudz ieskicējot saturu varu teikt, ka, lai gan ir likumi un citi korupcijas institucionālās kontroles līdzekļi, reti vērojama konkrēta atbildība, jo trūkst politiskās gribas un pastāv komunisma laika mantojums, kad politisko rīcību noteica nerakstīti likumi. Plašāk formulējot, var teikt, ka postkomunisma valsts iekārtās mēdz būt īpašas attiecības starp formālām un neformālām institūcijām, un pēdējās bieži vien ir noteicošās. Līdz ar to daudziem nav būtiski ievērot likumus un ētiku.

Plašāka informācija: http://www.princeton.edu/~piirs/programs/RES/

Foto avots: http://www.ronsaari.com/stockImages/newJersey/PrincetonBlairHallInFallM.jpg

Mūsu kampaņa ir Jūsu kampaņa!

Neesmu ne telts, ne lielizmēra banners!

Pēc vakardienas starpgadījuma Stacijas laukumā, kad mani un manus divus atbalstītāju uz Linstow Center Management pārstāvju nepamatotu sūdzību pamata aizveda uz policijas iecirkni, Linstow Center Management pārstāvju ir izplatījuši maldinošu paziņojumu.

Pirmais maldinošais apgalvojums ir tas, ka man un citiem Saeimas deputātu kandidātiem, kas Stacijas laukumā vēlas personīgi uzrunāt garāmgājējus, par to ar Linstow Center Management pārstāvjiem esot jānoslēdz sadarbības līgums. Kāpēc man, vai jebkurai citai personai, par iespēju vest individuālu sarunu ar garāmgājēju publiskā vietā jāslēdz līgums? Origo tirdzniecības centra pārstāvji savā paziņojumā paši norāda, ka piedāvātie līgumi attiecās uz „lielformāta reklāmas banneriem un aģitācijas teltīm”. Manas un manu divu atbalstītāju individuālās sarunas ar garāmgājējiem neatbilst šai definīcijai.

Likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" nosaka ierobežojumu aģitācijai publiskajās vietās tikai attiecībā uz reklāmas izvietošanu. Vēlētāju tieša un nepastarpināta uzrunāšana publiskās vietās netiek un nevar tikt nekādā veidā ierobežota. Jebkāda veida ierobežojumi to darīt ir uzskatāmi par Satversmes 100. panta – vārda brīvības pārkāpumu.

Laikam saprotot, ka aizturēšanai nebija pamata, Linstow Center Management pārstāvji savā paziņojumā tagad apgalvo, ka ar savām personīgām sarunām mēs esot traucējuši Stacijas laukumā notiekošo kultūras pasākumu norisi. Tā ir jauna un maldinoša apsūdzība, ko Origo apsardze neminēja nedz aizturēšanas brīdī, nedz policijas iecirknī. To arī var secināt no Valsts policijas profesionālā izvērtējuma, ka viņi šajā starpgadījumā nav konstatējuši nekādus pārkāpumus no mūsu puses.

Rasma Kārkliņa
VIENOTĪBAS Saeimas deputāta kandidāte
2010.g.17.sept.

Linstow cenšas ierobežot vārda brīvību

VIENOTĪBAS Saeimas deputāta kandidāte Rasma Kārkliņa vēlas informēt, ka būtiski tiek apdraudētas pilsoņu tiesības uz vārda brīvību Stacijas laukuma teritorijā Rīgā.

Šodien pl. 14:20 nelikumīgi tika pārtraukta Vienotības Saeimas deputāta kandidātes Rasmas Kārkliņas vēlētāju uzrunāšana Rīgā, Stacijas laukumā. Tirdzniecības centra Origo apsardze, acīmredzot savas vadības uzdevumā, pieprasīja Rasmai Kārkliņai pārtraukt personiski un individuāli uzrunāt vēlētājus. Ja uzrunātā persona vēlējās, Rasma Kārkliņa un tās atbalstītāji Pēteris Tērmanis un Jānis Drigins, deva arī informatīvos materiālus par Vienotības Rīgas vēlēšanu apgabala Saeimas deputātu kandidātiem. Kad apsardze pieaicināja Valsts policijas pārstāvjus, Rasma Kārkliņa un palīgi devās līdzi uz Centrālās stacijas policijas iecirkni sniegt paskaidrojumus par notiekošo.

Šāda veida nelikumīga iejaukšanās no apsardzes puses ir uzskatāma par Satversmes 100. panta pārkāpumu, kas nosaka, ka „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta”

Stacijas laukums ir publiska teritorija, kur ikvienam ir tiesības brīvi atrasties un pārvietoties, t.sk., Saeimas deputātu kandidātiem tieši uzrunāt vēlētājus un informēt tos. Tikšanās laikā Stacijas laukumā netika izvietoti nekādi reklāmas materiāli, teltis vai citi objekti, kurus būtu nepieciešams saskaņot ar pašvaldību institūcijām vai Tirdzniecības centra Origo īpašniekiem.

Ir pamats domāt, ka šādas Tirdzniecības centra Origo apsardzes un vadības aktivitātes ir saistītas ar Aināra Šlesera ciešo saistību ar Tirdzniecības centra īpašniekiem Linstow. Acīmredzot Šlesera kungam liekas nepieņemami, ka blakus viņa dārgi apmaksātajām reklāmām, kuras ir visapkārt Stacijas laukumam, citu politisko spēku kandidāti cenšas veikt godīgu, tiešu un personisku vēlētāju uzrunāšanu aci pret aci.

Ir jāpārtrauc Latvijas pilsoņu vārda brīvības apspiešana, jo pamatlikums visiem ir viens!

Ar cieņu,

VIENOTĪBAS Saeimas deputāta kandidāte

Rasma Kārkliņa

Skatieties manu priekšvēlēšanu lapiņu!


Sirsnīgi,
Rasma Kārkliņa

Deputāta kandidāte Rīgā
Nr. 20

VIENOTĪBA, saraksts
Nr. 2

Tikšanās ar jauniešiem - alkoholisma problēmas jauniešu vidū!

Tikšanās ar jauniešiem - jautājums par augstāko izglītību!

Tikšanās ar jauniešiem - jautājums par godīgu politiku!

Strukturālās reformas ir un būs: I

Publiskajā telpā mēdz parādīties stereotipiski negatīvi teicieni, ko daudzi bez domāšanas atkārto. Viens tāds stereotips ir tas, ka it kā Dombrovska valdība nav veikusi nekādas, t.s., strukturālās reformas. Tā nav – tāpēc īsi ieskicēšu savu personīgo pieredzi par to, kādi ir galvenie sasniegumi šajā jomā – konkrēti Aizsardzības ministrijas gadījumā.

Kopš 2009. gada, kad es sāku strādāt par aizsardzības ministra Imanta Lieģa padomnieci un šobrīd strādājot kā ārštata padomniece, ir paveiktas noteiktas un nozīmīgas reformas, piemēram:

• Ģenerāļu skaists samazināts no 17 uz 8, pulkvežu skaits – no 38 uz 20.
• Samazināts štābos dienējošo skaits līdz 10 % no NBS personāla.
• Novērsta daudzu funkciju dublēšanās starp NBS un ministriju.
• Kopējais samazinājums administratīvajā līmenī pārsniegs 30 %, u.c.

Korupcijas risku mazināšanai:

Izstrādājām jaunu, īsāku un konkrētāku Ētikas kodeksu un stiprinām aktivitātes, skaidrojot kodeksa principus ikdienas darbā.

Izveidojot jaunu, apvienotu AM Audita un ģenerālinspekcijas departamentu, būtiski uzlabota iekšējā kontrole visā aizsardzības sistēmā, kas veicina tās efektīvāku un tiesiskāku darbību.

Palīdzēju izveidot caurskatāmāku un taupīgāku iepirkumu sistēmu. Pagātnē AM pārāk viegli pieņēma NBS pieprasītos iepirkumu sarakstus. Rosināju, lai NBS pamato katra iepirkuma absolūto nepieciešamību. Panācām vairāku dārgu iepirkumu apstādināšanu un pārskatīšanu.

Plašāka informācija: http://liegis.wordpress.com/2010/08/20/kas-darits-korupcijas-mazinasanai-aizsardzibas-nozare/

Foto avots: http://www.rigasummit.lv/en/id/cats/nid/102/

„Latvija, viņi Tevi muļķo!”

Es un mani kolēģi Vienotības sarakstā Lolita Čigāne, Ojārs Kalniņš, Uģis Rotbergs, Sarmīte Ēlerte un Raimonds Rublovskis 20. augustā KNAB vadītājam Normundam Vilnītim iesniedzām prasību pārtraukt Šķēles un Šlesera partiju apvienības PLL maksas priekšvēlēšanu aģitāciju medijos. Uzskatām, ka klaji tiek pārkāptas tiesiskas valsts normas, un PLL aģitācija kanālā LNT 3,2 reizes pārsniedz likumā atļautos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apjomus.

Par slēptās aģitācijas līdzekli kalpo LNT diskusija „Latvija, mēs Tevi dzirdam”. Saskaņā ar likumu, par priekšvēlēšanu aģitāciju uzskatāms gan tiešs, gan netiešs aicinājums balsot par politisko organizāciju.

Viens no maniem galvenajiem motīviem iesaistīties aktīvajā politikā ir, lai novērstu šādas prettiesiskās darbības, kas grauj valsts leģitimitāti, jo vara ar naudas palīdzību vienkārši tiek nopirkta. Diemžēl šāds scenārijs jau atkārtojas otrās Saeimas vēlēšanas pēc kārtas, tāpēc aicinām KNAB un valsts policiju aktīvāk darboties!

Es aicinu: „Latvijas sabiedrība – neļaujiet sevi muļķot!”

Plašāka informācija:

http://www.lolitacigane.com/p/cina-pret-korupciju.htmlFoto: Ģirts Baranovskis

Politoloģija kā praktiskās zināšanas

Ekspremjers Kalvītis reiz iestājās par sociālo zinātņu ierobežošanu. Gan politiskas, gan socioloģijas un komunikācijas zinātnēs. Tas notika laikā, kad Latvijas valdība bija nosākusi gan finansiālās, gan politiskās leģitimitātes grūtībās. Atbalstot šīs zinātnes, arī Kalvītis būtu varējis izvairīties no savām kļūdām. 

Līdzšinējās politiskās elites īstenotie lēmumi aprobežojās ar ekonomisku un juridisku faktoru ievērošanu. Bieži vien netiek ņemtas vērā teorijas, kas varētu kalpot par plašāku praktiskās politikas izpratni. Kā reiz teicis Alberts Einšteins: „Nav nekā praktiskāka par labu teoriju!”.

Plašākas politiskās domāšanas neesamību es vēlētos attiecināt uz ekspremjera Kalvīša darbību. Ja viņš būtu lasījis manu grāmatu „Korupcija postkomunisma valstīs”, viņš noteikti būtu sapratis par politiskās sistēmas tiesiskuma graušanu. Proti, KNAB vadītāja Loskutova atstādināšanu.

Foto avots: http://aardvark.ucsd.edu/epistemology/epistemology_syllabus.html

„Par tādu Rasmu Kārkliņu es neko pat dzirdējis neesmu!”

Es vēlētos mainīt šo savulaik izskanējušo ekspremjera Kalvīša teicienu, kas 2007. gada sākumā izskanēja saistībā ar manu kandidēšanu Tiesībsarga amatam.

Toreiz premjers bija īss: „Neuztraucieties, būs Balodis!”. Ar šo viņš minēja otru Tiesībsarga kandidātu LU pasniedzēju un savas partijas biedru Ringoldu Balodi. Kā es nupat norādīju savā intervijā „Latvijas Avīzē”, tad katrā amatā jānoskata tas pretendents, kurš ir viskvalificētākais, visgodīgākais, nevis – vai viņš ir tavas partijas biedrs, vai Kalvīša k-gs viņu pazīst, nepazīst.

Vēlētājs prasa nevis solījumus, bet konkrētus darbus. Lūk, mani pirmie trīs darbi:
1) Tiesiskuma stiprināšana un korupcijas mazināšana. Tiesu darbus paātrināt par 50%, samazinot pārsūdzības instances, veicināt mierizlīgumus, nepieļaut tīšu vilcināšanu u.c. Saeimā jāatjauno atsevišķa komisija korupcijas mazināšanas jautājumiem. „Vienotībā” ir daudz pieredzējušu profesionāļu korupcijas mazināšanas jautājumos – Loskutovs, Čigāne, Latkovskis.
2) Visu veidu birokrātijas mazināšana par 50% divu gadu laikā. To iespējams panākt uzlabojot e-pārvaldību – dokumentu iesniegšana, e-paraksts, ērti lietojamas informācijas datu bāzes u.c.
3) ES fondu ātrāka un efektīvāka apguve tautsaimniecības sildīšanai un prioritātes sektoros: izglītība, zinātne/inovācijas, lauku vides attīstība, dažādu veidu kooperācijas veicināšana, piemēram, kredītu iespējas veicināt ar mazām krājaizdevu biedrībām.

Es vēlos uzsvērt to, ka tikai tad, ja mēs kopīgi līdzdarbosimies politiskajā procesā, spēsim paveikt izmaiņas esošajos procesos. Tamdēļ es saku: „Mums savējie ir visa tauta!”.

Foto avots: "Latvijas Avīze"