Piedalījos šīs apakškomisijas izveidošanā un šobrīd aktīvi strādāju ar mērķi palīdzēt risināt graujošo krīzi KNAB.
Par pirmajiem šīs apakškomisijas darbības rezultātiem plašāk lūdzu lasiet šeit:
Autore: Dace Kokareviča, „Latvijas Avīze” (16.11.2010.)
Rasma Kārkliņa („Vienotība”): „Tā ir liela netaisnība, ka mediji kritizē visus vienādi. Tāpat kā no politiķiem var prasīt cieņpilnu attieksmi pret pilsoņiem un medijiem, pretī ir jābūt tādai pašai attieksmei no otras puses. Diemžēl mediji un interneta vietnes arvien biežāk atļaujas to, ko es sauktu par psiholoģisku vardarbību. Tā izpaužas, ne tikai kritizējot par bieži vien uzpūstām lietām, bet arī lietojot aizvainojošus vārdus. Diemžēl tieši godīgākie cilvēki ir sevišķi jūtīgi pret aizvainojumiem, un tas viņus aizdzen no valsts darba. Šādi uzbrukumi nevietā bieži vien arī sabiedrības acīs padara maznozīmīgus lielos koruptīvos pārkāpumus. Ļoti svarīgi gan sabiedrībai, gan medijiem ir šķirot dažādus pārkāpumus, piemēram, vai ir runa par valstij izkrāptiem miljoniem latu vai par administratīvo pārkāpumu, par ko sods ir 50 lati.
Arhibīskaps runā par to, cik vajadzīga ir cerības atjaunošana. Manuprāt, jauna cerība ir radusies kopš jaunās Saeimas ievēlēšanas, un to vajadzētu balstīt ar pozitīvām domām un darbiem”.
Pēc manām domām tā ir tiešā uzrunāšana un komunikācija. Cilvēki Latvijā vēlas būt pilsoniski aktīvi, taču politiskā elite vienmēr to ir centusies apslāpēt. Iedzīvotāji vēlas piešķirt politikai seju. Savas individuālās kampaņas laikā es centos veidot komunikāciju tieši uzrunājot vēlētājus gan uz ielas, gan arī tiekoties ar NVO pārstāvjiem. Un rezultāts ir ļoti labs – cilvēki ir atsaucīgi un, lai gan saruna dažkārt ieiet kādu sīku, sadzīvisku problēmu risināšanā, kopumā cilvēku valstiskā domāšana ir daudz racionālāka par dažu labu publisko oratoru. Ļoti iepriecina jaunu cilvēku atsaucība un interese par politiskajiem procesiem un kritiska to izvērtēšana. Publicitāte medijos pārklāj lielāku auditoriju, taču tiešā komunikācija ir saikne, no kuras sākas politiskā kultūra. Ir svarīgi nepārtraukt šo saiti arī vēlēšanu starplaikos.
Polittehnoloģiskās everģēlības ir guvušas sliktu novērtējumu savā dārgajā ādas vāku apliecībā. Un sabiedrības tintes atstātās pēdas ir gaidas pēc godīgas politikas.
i korupcijas institucionālās kontroles līdzekļi, reti vērojama konkrēta atbildība, jo trūkst politiskās gribas un pastāv komunisma laika mantojums, kad politisko rīcību noteica nerakstīti likumi. Plašāk formulējot, var teikt, ka postkomunisma valsts iekārtās mēdz būt īpašas attiecības starp formālām un neformālām institūcijām, un pēdējās bieži vien ir noteicošās. Līdz ar to daudziem nav būtiski ievērot likumus un ētiku. 
VIENOTĪBAS Saeimas deputāta kandidāte Rasma Kārkliņa vēlas informēt, ka būtiski tiek apdraudētas pilsoņu tiesības uz vārda brīvību Stacijas laukuma teritorijā Rīgā.
Šodien pl. 14:20 nelikumīgi tika pārtraukta Vienotības Saeimas deputāta kandidātes Rasmas Kārkliņas vēlētāju uzrunāšana Rīgā, Stacijas laukumā. Tirdzniecības centra Origo apsardze, acīmredzot savas vadības uzdevumā, pieprasīja Rasmai Kārkliņai pārtraukt personiski un individuāli uzrunāt vēlētājus. Ja uzrunātā persona vēlējās, Rasma Kārkliņa un tās atbalstītāji Pēteris Tērmanis un Jānis Drigins, deva arī informatīvos materiālus par Vienotības Rīgas vēlēšanu apgabala Saeimas deputātu kandidātiem. Kad apsardze pieaicināja Valsts policijas pārstāvjus, Rasma Kārkliņa un palīgi devās līdzi uz Centrālās stacijas policijas iecirkni sniegt paskaidrojumus par notiekošo.
Šāda veida nelikumīga iejaukšanās no apsardzes puses ir uzskatāma par Satversmes 100. panta pārkāpumu, kas nosaka, ka „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta”
Stacijas laukums ir publiska teritorija, kur ikvienam ir tiesības brīvi atrasties un pārvietoties, t.sk., Saeimas deputātu kandidātiem tieši uzrunāt vēlētājus un informēt tos. Tikšanās laikā Stacijas laukumā netika izvietoti nekādi reklāmas materiāli, teltis vai citi objekti, kurus būtu nepieciešams saskaņot ar pašvaldību institūcijām vai Tirdzniecības centra Origo īpašniekiem.
Ir pamats domāt, ka šādas Tirdzniecības centra Origo apsardzes un vadības aktivitātes ir saistītas ar Aināra Šlesera ciešo saistību ar Tirdzniecības centra īpašniekiem Linstow. Acīmredzot Šlesera kungam liekas nepieņemami, ka blakus viņa dārgi apmaksātajām reklāmām, kuras ir visapkārt Stacijas laukumam, citu politisko spēku kandidāti cenšas veikt godīgu, tiešu un personisku vēlētāju uzrunāšanu aci pret aci.
Ir jāpārtrauc Latvijas pilsoņu vārda brīvības apspiešana, jo pamatlikums visiem ir viens!
Ar cieņu,
VIENOTĪBAS Saeimas deputāta kandidāte
Rasma Kārkliņa

