ceturtdiena, 2012. gada 29. marts

Komunistiskā „psihiatrija” – vēl dzīva?

Nepiedodami ir valsts un ikviena politiķa līdz šim ignorētie PSRS noziegumi, kas tika vērsti pret disidentiem un kurus piespiedu kārtā ieslodzīja valsts psihiatriskajās slimnīcās. Šo cilvēku dzīves tika izpostītas, un viņu veselība sagandēta tikai tāpēc, ka viņi atļāvās un nebaidījās runāt par Latvijas valstisko neatkarību. Padomju režīma genocīds vērsās pret šiem cilvēkam ar visu savu nežēlīgo bardzību, kura pat pēc 20 neatkarības gadiem, netiek pilnvērtīgi atzīta. Vēlētos norādīt uz 7. marta „Latvijas Avīzes” rakstu „Traks uz mūžu”, kurā šis jautājums tiek aktualizēts. Kā norādīts rakstā, tad Lietuva un Igaunija šo postpadomju kauna traipu izdzēsa jau 90-to gadu sākumā. Pēdējais laiks to darīt arī mums.

Šobrīd Saeimā kopā ar kolēģiem esmu uzsākusi darbu pie likumiem, ar kuru palīdzību šo problēmu varētu atrisināt. Redzu trīs soļus:
  • Nepieciešams pilnīgi jauns likums, kurā būtu 3-5 panti, kas skaidri pateiktu, ka visi padomju genocīda psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītie cilvēki, bija veseli.
  • Grozīt likumu par „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un noteikt, ka psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītie disidenti ir „politiski represētās personas”.
  • Jāveido neatkarīgs ārstu un juristu apvienotais konsīlijs, kas lems par to ārstu atbilstību ieņemamajam amatam, kuri strādāja totalitārā režīma uzdevumā.
Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka, ja cilvēks pauda savus uzskatus un tika spundēts, tad viņu slimu padarīja tieši zāļošana un spīdzināšana. Šis ir ārstniecības iestāžu, ārstu un politiskā režīma ētikas un tiesiskuma jautājums, kuru nedrīkst atstāt bez risinājuma!

Foto avots: http://erikbrewer.wordpress.com/2011/03/12/does-the-bible-promote-communism/

ceturtdiena, 2012. gada 15. marts

Līdzdalība III – Iesniegumi

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēdējos mēnešus cītīgi ir strādājusi pie grozījumiem „Iesniegumu likumā”. Šodien Saeima pieņēma grozījumus galīgajā lasījumā. Šis likums nosaka un regulē iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē. Iesniegumi var būt visdažādākie. Iedzīvotāji mēdz rakstīt iestādēm, meklējot risinājumu gan personīgām problēmām, gan, lai rosinātu reformas likumos un pārvaldes problēmās. Ierēdņu pienākums ir atbildēt uz iesniegumu pēc būtības viena mēneša laikā. Līdz ar to šis likums veicina iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldēs uzlabošanā, un ir būtisks rīks iedzīvotājiem saņemt risinājumus savām problēmām.

Grozījumi likumā paredz daudz ērtāk sazināties ar attiecīgajām iestādēm izmantojot portālu www.latvija.lv. Šī vietne, kurā jau šobrīd iedzīvotāji var elektroniski saņemt gan pašvaldības, gan valsts sniegtos pakalpojumus, līdz ar grozījumu stāšanos spēkā, darbosies kā informācijas centrāle, kas nosūtīs tālāk attiecīgo iesniegumu piekritīgajai valsts institūcijai. Likuma grozījumi arī mazinās administratīvo slogu un uzlabos komunikāciju ar sabiedrību. Proti, ja iesniegums ir nosūtīts nepareizai iestādei, tad tā, informējot iedzīvotāju, var pati pārsūtīt šo iesniegumu tai iestādei, kura spēs pēc būtības skaidrot uzrunāto jautājumu. Turklāt iestādēm būs tiesības sadarboties, lai sniegtu kopīgu atbildi uz vienu un to pašu jautājumu, kas veicinās sadarbību starp iestādēm un līdz ar to – arī citu jautājumu kvalitatīvākus risinājumus. Ja uz iesnieguma saturu nav iespējams sniegt atbildi pēc būtības un šādi iesniegumi tiek saņemti atkārtoti, iestāde varēs uz tiem neatbildēt.

Visi minētie grozījumu piemēri ir būtiski sabiedrības līdzdalības uzlabojumi valsts pārvaldē no vienas puses un valsts administratīvā sloga mazinājumi un līdzekļu ekonomija no otras puses. Līdzdalība šajā gadījumā izpaužas kā saturiska un jēgpilna mijiedarbība starp iedzīvotāju un valsts institūciju, kuras pamatā ir jautājumi un atbildes pēc būtības, kas ļauj sekmīgi risināt attiecīgo sabiedrības problēmu.

Foto avoti:

pirmdiena, 2012. gada 12. marts

Pateicība no dzīvnieku aizstāvju biedrībām

Labdien, visu dzīvnieku aizsargu vārdā vēlamies Jums pateikties par ceturtdien, 8.martā, Saeimas plenārsēdē pausto atbalstu nežēlīgas un Latvijas tradīcijām svešas kaušanas metodes aizliegšanai. Lai arī deputātu vairākums šo ideju neatbalstīja, tomēr tādi politiķi kā Jūs liek mums nezaudēt ticību un turpināt darbu cerībā, ka agri vai vēlu šis jautājums tiks atrisināts par labu dzīvniekiem, nevis šaurām un šaubīgām biznesa interesēm.

Ar cieņu,

Laura Karnīte
"DzīvniekuSOS"

Solvita Vība
"Dzīvnieku drauga fonds"