trešdiena, 2011. gada 28. septembris

Strukturālās reformas ir un būs: III

Viena no 10. Saeimas septiņos mēnešos veiktām, nozīmīgām politiskajām reformām saistās ar likumu par valsts attīstības plānošanu. Likums tagad paredz dažādo attīstības plānu ciešu koordināciju un veidu, kā to panākt. Rezultātā Ministru kabinets nupat apstiprināja, ka, sākot ar 1. janvāri tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, darbosies attīstības Pārresoru koordinācijas centrs. Tas nozīmē, ka turpmāk būs viena iestāde, kuras galvenais uzdevums būs Nacionālā attīstības plāna, Latvijas ilgtspējas stratēģijas, kā arī citu attīstības plānošanas dokumentu izstrāde, īstenošanas uzraudzība un koordinācija. Beigsies daudzo, nekoordinēto – un tāpēc bieži neīstenoto – plānu paralēlā dzīve.


Šāda centra izveides ideju virzīju es, Lolita Čigāne un citu frakciju kolēģi, kuri strādāja Saeimas apakškomisijā par attīstības jautājumiem. Panāktā likuma maiņa un koordinācijas centra izveidošana ir risinājums nebeidzamajiem dažādu valsts plānu, stratēģiju un citu plānošanas dokumentu pārprodukcijai. Centra atzinumi būs obligāti izskatāmi lēmumu pieņemšanas procesā. Ministru prezidentam kopā ar Centru būs jāuzrauga, lai plānošana noritētu saskaņā ar valsts budžetu, kā arī ar ES fondu līdzekļiem. Jaunā, spēcīgā iestāde varēs efektīvi koordinēt dažādo ministriju darbību.


Jaunā Centra izveidošana ir strukturāla reforma arī tādā nozīmē, ka mazināsies valsts attīstības plānošanai uzliktās birokrātiskās važas, ministriju darbu nesaskaņotība un plānošanas process tiks ievirzīts ilgtermiņa stabilā attīstībā.


Foto avots: http://foto.delfi.lv/picture/138425/

ceturtdiena, 2011. gada 1. septembris

Atgūt nozagto valsti!

Kaut gan Pasaules Banka jau 1999. gadā Latviju nosauca par valsti ar augstu „valsts nozagšanas” rādītāju, vienmēr par jaunu prasās pēc skaidrojuma, ko tas īsti nozīmē. Par to rakstu sava grāmatā Korupcija postkomunisma valstīs, bet te daži piemēri no jaunākajiem laikiem.

Vienkārša valsts nozagšana definīcija ir tas, ka koruptīvi politiski spēki kādu politisku lēmumu, likumu vai valsts institūciju ar melīgām un nelikumīgām metodēm pārņem savā varā, lai tad gūtu privātu labumu uz sabiedrības rēķina. Attiecībā uz lēmumiem un līgumiem spilgts piemērs ir mēģinājums „privatizēt” Air Baltic. Arī metode ir klasiska: pakāpeniski piesavināties uzņēmuma daļas, panākt valstij neizdevīgus līgumus, duļķot informāciju par notiekošo, kavēt tiesu darbus. Lai to visu panāktu, valsts nozadzēji mērķtiecīgi uzpērk vai citādi ietekmē politikas lēmējus, uzpērk vai ietekmē medijus un cenšas neitralizēt tiesībsargājošo iestāžu rīcībspēju.

Diemžēl visai šai darbībai mūsu valsts pēdējo gadu pieredzē ir vēl daudz citu piemēru, bet laimīgā kārtā netrūkst arī piemēru, ka valstiski domājoši politiķi, mediji un tiesībsargi tumšās shēmas atklāj un to virzītājus sauc pie atbildības. Bet apzinīgos valstiskos spēkus jāstiprina, un to jau drīz var panākt par viņu pārstāvjiem nododot vismaz 51% balsu ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Kad tauta iet pie urnām, viņai vistiešākā veidā ir īsta vara ietekmēt valsts likteni. Tautas saviļņojums pēc Rīkojuma Nr. 2 un referenduma balsojums par Saeimas atlaišanu rāda, ka daudzi vēlētāji apzinās kāda iespēja viņiem ir dota izvēlēties jaunu Saeimas vairākumu—ar aizrautu elpu gaidīsim rezultātus!

Foto avots: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/16772/latvijas-blezi-krapnieki-un-viltnieki-top