svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Labās gribas prezumpcija

Kad ierunājāmies par problēmām iedzīvotāju saskarsmē ar varas pārstāvjiem, pārāk bieži atzīmējam, ka attiecības mēdz būt saspīlētas. Iedzīvotāji dusmojas un apsūdz ierēdņus pārspīlēti birokrātiskā uzkundzēšanās kārē, ierēdņi – vai politiķi – savukārt, sakreņķējas par ļaužu neizpratni, cik apzinīgi viņi rūpējas par sabiedrību un tās labumu. Kad tas viss kārtīgi apspriests, runātāji bieži nopūšas un saka: „Nav jau brīnumnūjiņas, kā lietas vērst uz labu!”.

Bet—brīnumnūjiņa tomēr ir! Saukšu to par labās gribas prezumpciju. Psihologi skaidro, ka divām personām sastopoties, katrs gan apzināti, gan neapzināti uzreiz uztver visdažādākos signālus no otra cilvēka sejas izteiksmes, stājas un zināms – no valodas. Ja sarunu partneri uzrunā ar priecīgu sveicienu un smaidu, otra puse uzreiz, vai pēc maza apmulsuma brītiņa, reaģē tāpat – tā atplaukst un rodas iespēja vest konstruktīvu sarunu par lietu. No savas pieredzes valsts pārvaldē varu apgalvot, ka vairumam valsts darbinieku ir laba griba, viņi no sirds vēlas savu darbu veikt tā, lai sabiedrībai un katram Latvijas iedzīvotājam būtu labāk. Manuprāt, arī vairums Latvijas ļaudis ir labestīgi un reizē tīri pragmātiski – negrib nevietā „ķert kreņķi”, kur nu vēl saskarē ar kādu valsts iestādi! Nu tad aicinu ikdienišķo saskari sākt ar prezumpciju, ka sarunu partnerim ir šī labā griba, un to izrādiet no savas puses! Un, ja tomēr otrā pusē gadīsies kāds saskābis nūģis, šā vai tā pasmaidiet! Kaut vai lai tam otram ir ko brīnīties—kas tam smaidīgam aiz ādas?

Foto avots: http://www.healthylifestylesblog.co.uk/personal-development/a-positive-attitude-is-everything/