Manas atbildes „GudrasGalvas.lv” portālā par to, ko esmu darījusi priekšvēlēšanu solījumu pildīšanai

Apņemos strādāt, lai mazinātu korupciju, stiprinātu KNAB

1. Aktīvi piedalījos īpašas Korupcijas novēršanas apakškomisijas izveidošanā un tās darbā Saeimā. Kopā ar kolēģiem mediju klātbūtnē iztaujāju KNAB pārstāvjus par veidiem, kā palīdzēt uzlabot viņu darbu ar likumu maiņām.
2. Rosināju izbraukuma sēdes uz KNAB ar mērķi īstenot parlamentāro pārraudzību pār KNAB darbu un problēmām, kas saistītas ar iekšējiem konfliktiem.
3. Komisiju sēdēs aktīvi rosināju Interešu konflikta un citu likumu uzlabojumus un piemērošanu.

 

Eksperta komentārs

Valts Kalniņš, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks: R.Kārkliņa bez šaubām ir darījusi lietas, kuras pati norādījusi. Cik nu no tā ir sausais atlikums, grūti šobrīd pateikt.[1] 

 

Apņemos strādāt, lai stiprinātu tiesiskumu, paātrinot tiesu darbus, samazinot pārsūdzības instances un veicinot mierizlīgumus

1. Rosināju mediācijas procedūru plašu pielietojumu administratīvos strīdos. Atbalstu Tieslietu ministra uzsākto darbu, kas samazinās pārsūdzību instances atsevišķās lietās.
2. Gan frakcijā, gan Saeimā, gan publiski, ļoti aktīvi veicināju tiesneses A. Kovaļevskas kandidatūru Tiesībsarga amatam, reizē skaidrojot šī amata nozīmi tiesiskuma stiprināšanai.
3. Sarunās ar iedzīvotājiem un kolēģiem aizstāvu 9. Saeimas pieņemto likumu paketi, kas paredz zvērinātu notāru tiesības šķirt bezstrīdus laulības, kas būtiski atvieglo tiesu darbu.

 

Eksperta komentārs

Ilona Kronberga, Sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pētniece: Pozitīvi vērtējams deputātes darbs mediācijas procedūras ieviešanas veicināšanā. Kaut arī šobrīd ir grūti izvērtēt, vai mediācijas procedūra būtiski ietekmēs tiesu darbu, ir svarīgi, lai mediācijas procedūras gan kriminālprocesā, gan administratīvajā procesā, gan civilprocesā tiktu veidotas pēc vienotiem principiem. Tāpat jārēķinās, ka šo procedūru ieviešanai būs nepieciešami papildu resursi. Tāpat pozitīvi vērtējams deputātes darbs diskusijas veicināšanā par tiesībsarga lomu. Svarīgi, lai šī diskusija turpinātos un tiesībsarga institūcijai tiktu pievērsta lielāka uzmanība arī turpmāk. Kopīgi strādājot ar tiesībsarga institūtu, gan to atbalstot, gan kritizējot, tā tiktu nostiprināta. Zvērinātiem notāriem jau ir tiesības šķirt bezstrīdus laulības un tas jau tiek darīts, taču lai sniegtu būtisku ieguldījumu tiesu darba atvieglošanā, ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību mantisko strīdu risināšanai.[2]

 

Apņemos strādāt, lai veicinātu efektīvu sadarbības politiku starp sabiedriskajām organizācijām un valsti

1. Esmu iesniegusi grozījumus „Biedrību un nodibinājumu likumā” ar mērķi stiprināt brīvprātīgās biedrošanās iespējas iedzīvotājiem un mazinot nejēdzīgo birokrātisko slogu mazām sabiedriskām organizācijām.
2. Daudzās sēdēs uzrunāju jautājumu kā Saeima var pilnveidot pilsonisko apvienību līdzdalību likumdošanā; plānoju savus konkrētus priekšlikumus.
3. Regulāri piedalos semināros un tikšanās ar vēlētājiem un NVO gan Rīgā, gan citur. Esmu sociālo tīklu lietotāja un ar praktiskiem padomiem rosinu savus kolēģus izmantot mūsdienu piedāvātās iespējas komunikācijai ar sabiedrību. Aicinu sekot manai bloga vietnei šeit.

 

Eksperta komentārs

Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece: Daudzi elementi deputāts atskaitē „no malas” nav pārbaudāmi, tomēr nav pamata tiem neticēt. Deputāte patiešām raksta blogu, parasti savlaicīgi atbild uz jautājumiem portālā gudrasgalvas.lv, ir atrodama tvitera lietotājiem (bet diemžēl teju nekad neiesaistās diskusijās).[3]

---

[1] GudrasGalvas.lv http://gudrasgalvas.lv/kandidats/rasma_karklina (skatīts: 31.05.2011.)

[2] Turpat, (skatīts: 31.05.2011.)

[3] Turpat, (skatīts: 31.05.2011.)

Tikšanās ar vēlētājiem

Saeimas deputāta tikšanās ar vēlētājiem notiek dažādos veidos un laikos. Šos veidus es nosacīti varu iedalīt divās grupās – klasiskie veidi un blakus jeb „alternatīvie” tikšanās veidi. Mana saskare ar vēlētājiem visvairāk notiek šajos daudzajos un dažādajos neprogrammētajos veidos.

Klasiskie tikšanās veidi ir tie, par kuriem lasītājs uzreiz iedomājas, proti, individuālās vai grupu tikšanās ar vēlētājiem tieši piektdienās. No savas pieredzes, piemēram, varu minēt ar kolēģiem kopīgi izziņotu un sarīkotu tikšanos ar vēlētājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tieši piektdienā. Šajā tikšanās reizē mēs klātesošos iepazīstinājām ar Saeimas ikdienas darbu un atbildējām uz jautājumiem un ierosinājumiem. Otrs klasiskais veids ir, ka es tiekos ar vēlētājiem individuāli. Tas notiek individuālā sarakstē vai arī klātienē, kad cilvēki vēršas pēc padoma personīgas dabas jautājumos vai noteiktu likumu izmaiņās, kas viņus nodarbina.

Blakus klasiskajām tikšanās formām ir daudzi citi mijiedarbības veidi. Saskare veidojas visdažādākajos laikos un vietās. Nesen, vienu nedēļas nogali, ciemojos pie draudzenes Gēteborgā – viņa uzreiz svētdienā sarīkoja tikšanos ar vietējiem latviešiem. Samērā bieži cilvēki uzrunā arī sabiedriskās situācijās – semināros, konferencēs, pieņemšanās, viesībās, koncertu starpbrīžos un citur, tad spontāni iznāk sarunas par vēlētājiem svarīgiem jautājumiem. Papildus tikšanās veidojas virtuālajā vidē. Modernās tehnoloģijas sniedz iespēju sazināties ar vēlētājiem gan ar e-pastu palīdzību, gan arī komunicēt dažādās interneta vietnēs, kā „gudrasgalvas.lv”, „deputatiuzdelnas” un citās. Komunikācija notiek arī pastarpināti dažādās intervijās televīzijām, laikrakstiem, ziņu portāliem u.c. Bieži vien notiek sarunas ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem pirms vai pēc Saeimas komisiju sēdēm.

Gribu uzsvērt, ka deputāta tikšanās ar vēlētājiem nav formāli ierobežota uz piektdienām vai ikdienas darba dienu izpratnē – no pulksten 9:00 līdz 17:00. Šīs tikšanās notiek visdažādākajos veidos un laikos. Pat sapņos tiekos ar vēlētājiem, jo ikdienā pārdomātie jautājumi nodarbina vēl ilgu laiku!

Sadarbojamies ar sabiedriskajām organizācijām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 27. aprīlī tikāmies ar NVO pārstāvjiem, lai pārrunātu gaidāmo Saeimas un NVO forumu 16. maijā. Šogad forumā tiks aplūkoti trīs galvenie punkti – nacionālās attīstības plānošana, demogrāfija un sociālie jautājumi un izglītība un zinātne.

Forums iecerēts kā pasākums, kurā visdažādāko sabiedrisko organizāciju pārstāvji nepastarpināti ir aicināti paust savu redzējumu Saeimas deputātiem par forumā uzrunātajiem jautājumiem. Diskusijas rezultātā tiks noteikti Saeimas un NVO sadarbības tālākie soļi.

Viens no maniem priekšvēlēšanu solījumiem bija veicināt sadarbību starp sabiedriskajām organizācijām un Saeimu. Komisijas sēdē NVO pārstāvji, deputāti un es rosināju, ka ir nepieciešams daudz biežāk rīkot diskusijas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ar sabiedriskajām organizācijām. Vienojāmies par konkrētiem jautājumiem, kurus skatīsim tuvākajā laikā – „Biedrību un nodibinājumu likuma” maiņa, NVO finansēšana, „sabiedriskā labuma” definēšana likumā, šī statusa piešķiršanas kārtības maiņa un vispārējā sabiedrības iesaiste Saeimas darbā – komisiju audio ierakstu un protokolu publiskošana, kā arī dažādi IT risinājumi, piemēram, mājas lapu uzlabošana, komisiju sēžu video translācijas u.c. Vēl ir citas idejas, un gaidu papildus ierosinājumus no biedrību puses!

KAS NOTIEK SAEIMĀ?

VIENOTĪBAS deputātes aicina iedzīvotājus uz tikšanos! 

VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputātes Rasma Kārkliņa, Lolita Čigāne un Ilze Viņķele aicina uz publisko diskusiju par aktualitātēm Saeimā. Tikšanās notiks 2011. gada 11. martā no plkst. 14:00 līdz 15:30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu zālē Krišjāņa Baronā ielā 14, 2. stāvā, 223. telpā. Saeimas deputātes aicina iedzīvotājus diskutēt par Saeimā pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas darbu.

 

Strukturālās reformas ir un būs: II

Šajā rakstiņā vēlos informēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, ka dažādas reformas valsts pārvaldē notiek un notiks uz priekšdienām. Tamdēļ izsaku savu viedokli kā atbildi nesen portālā „IR.lv” publicētajam rakstam par to, ka liela daļa iedzīvotāju valstī reformas neredz.[1]

Vēlētos uzsvērt būtiskus uzlabojumus e-pārvaldes jomā un norādīt uz trīs punktiem:

1) Dažādas valsts institūcijas ir izveidojušas savas interneta vietnes, kas uzlabo pakalpojumu sniegšanu un samazina birokrātisko aparātu, piemēram, CSDD (https://e.csdd.lv/) vai VID (EDS – https://vidis.vid.gov.lv/Alr_user/Pages/Login.aspx) un citas.

2) VRAA ir izstrādājusi valsts pakalpojumu vienotu portālu www.latvija.lv, kurā ir ērti orientēties un tiešsaistē saņemt dažādus gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumus.

3) Pavisam nesen ir ieviests jauns un vienkāršots elektroniskā paraksta risinājums – www.eparaksts.lv. Tas papildus vienkāršo iedzīvotāju saziņu ar valsts iestādēm. Papildus tam 2008. gada pētījums rāda, ka viena elektroniska dokumenta izgatavošana izmaksa 1.68 latu, papīra dokumenta izmaksa ir 3.90 latu. Tāpēc skaidrs, ka nepieciešams arvien vairāk izmantot „e-parakstu” valsts pakalpojumu sniegšanā.

Līdz ar to es vēlos uzsvērt, ka šobrīd reformas notiek un iedzīvotājiem ir pašiem jāinteresējas par ērtāko veidu, kā saņemt pakalpojumus. No 28. februāra līdz 5. martam notiks arī Eiropas „e-prasmju nedēļa” Latvijā, kurā ikvienam būs iespēja iepazīties un sākt ikdienā lietot e-pakalpojumus.[2]

Vēlos pievienoties Finanšu ministra Andra Vilka teiktajam, ka „e-pārvalde dotu lielāku ietaupījumu par ministriju skaita samazināšanu”. Tāpēc rosinu sekot līdzi aktualitātēm e-pārvaldes jomā un praktiski izmantot tās savā ikdienas dzīvē!

Foto: http://www.laprogressive.com/wp-content/uploads/2010/08/Bureaucracy_2.gif

---

[1] „Iedzīvotāju vairākums valstī reformas neredz” (23.02.2011.) http://www.ir.lv/2011/2/23/iedzivotaju-vairakums-valsti-reformas-neredz

[2] Sekot līdzi: http://www.likta.lv/LV/Aktivitates/Lapas/e-prasmes2011.aspx

Tiesībsarga izvēle = labas pārvaldības garants!

Visiem Latvijas iedzīvotājiem šobrīd jātur īkšķi, lai izdodas drīzumā atrast izcilu kandidātu tiesībsarga amatam. Īkšķi jātur tāpēc, ka tiesībsarga uzdevums ir aizstāvēt mūsu visu politiskās un cilvēku tiesības, kā arī tiesības uz labu pārvaldību. Tiesībsarga institūcija ir demokrātijas stūrakmens vistiešākā nozīmē, jo viņa galvenā loma ir būt starpniekam starp valsts varu un tautu. Lai to labāk izprastu, der arī lietot starptautisko nosaukumu „ombuds”, jo tas skaidrāk izsaka šī amata īpašo raksturu. Savu “ombudsman” kā pirmā ieviesa Zviedrija, un zviedriski tas nozīmē „tautas pārstāvis”.

Tiesībsargs strādā, lai publiskā vara tiktu īstenota tiesiski, taisnīgi, un lietderīgi. To viņš (vai viņa!) dara nevis kā policists vai tiesnesis, bet kā starpnieks. Ombudam nav varas kādu sodīt vai izdot pavēles, viņš izmanto izmeklēšanas un samierināšanas procedūras lai izlīdzinātu konfliktus starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem. Bieži šī izlīdzinātāja loma parādās izskatot individuālu personu sūdzības par viņu tiesību pārkāpumiem, bet labs tiesībsargs arī darbojas, lai īstenotu Satversmē un likumos garantētās valsts pamatvērtības, kā, piemēram, tiesības uz vārda brīvību un biedrošanos.

Ombuda birojs ir spēcīgs rīks, ar kuru var veikt kontroli pār birokrātiju. Latvijas likumā par tiesībsargu ir uzsvērta kompetence labas pārvaldības veicināšanā. Ar saviem atzinumiem un sabiedrības informēšanu ombuds var radīt gaisotni, kas veicina taisnīgāku un pārdomātāku rīcību no valsts ierēdņu puses attiecībās ar līdzcilvēkiem. Tiesībsargs var mazināt saspīlējumus, kas neizbēgami rodas starp iedzīvotājiem un valsts iestādēm un līdz ar to var veicināt lielāku ticību valsts darbībai. Diemžēl Latvijā tautas uzticēšanās valsts darbam ir smagi iedragāta, tiesībsarga rosība te var daudz mainīt uz labu, vēl jo vairāk tāpēc, ka tiesībsarga „amata apraksts” nosaka, ka tas ir neatkarīgs un bezpartejisks cilvēks, kas visus minētos mērķus panāk ar savu profesionālo un personīgo autoritāti. Vai tādu cilvēku Latvijā var atrast? Domāju, ka var atrast, ja tik meklē atbildīgi un bez politiskām intrigām. Turēsim īkšķus!

Foto avots : https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_KCGn2F-ohxNDTOupPKaD5I91QrTgYetIp1ROWX3pQJGw8wu6aj7lmZzuUbFnvXN9FD44cvjSvHw3aO4ew4fW7wFQtOM_T7xZMb5BTCYbxuvQBoS4i47mr1YSG1Nziqas9M-bEGxZjoA/s400/ombudsman1.jpg

Gandrīz simts dienas!

Rakstu šo īso pārskatu par Saeimā paveikto savas deputātes darbības 99. dienā, lai pasteigtos priekšā citiem, kas rakstīs ko līdzīgu! 

Kas panākts? Līdzās tādām pamatlietām kā iepazīšanās ar procedūrām, kolēģiem, plānu saliedēšanu un likumdošanas rutīnas puses veikšanu aktīvi esmu iesaistījusies arī lielāku jautājumu risināšanā. Proti, esmu ķērusies klāt strukturālo reformu jautājumiem. Mani kaitina, ka sabiedrībā nav izskanējis, cik daudz reformu jau ir veiktas, cik daudzas ir procesā un kas ir plānots. Paralēli tam man kā politoloģei šo reformu apzināšana un veicināšana ir profesionāls izaicinājums. Tuvākajā laikā plānoju par to uzrakstīt garāku rakstu un šeit vēlos norādīt tikai dažus svarīgākos punktus. 

Strukturālās reformas var definēt divējādi: pirmkārt, kā fizisku struktūru reformas, kad, pārvaldes struktūras apvieno vai likvidē, piemēram, jau ir apvienotas 2 ministrijas un liels skaits valsts aģentūru un dažādas dublējošās nodaļas. Otra definīcija uzsver svarīgu politiku pārmaiņas, mainot politikas prioritātes un pieeju lietu organizācijā. 

Ja lieto šo pēdējo izpratni, varu teikt, ka strādājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā esmu līdzdarbojusies, lai ar 2011. budžetu ieviestu vienotās atlīdzības sistēmu visiem valsts darbiniekiem. Strādājam pie tā, lai drīzumā ieviestu iestāžu atbalsta funkciju centralizāciju un IT sistēmu integrāciju. Tāpat darbojamies, lai īstenotu vienas pieturas aģentūru pakalpojumu sniegšanā iedzīvotajiem un uzņēmumiem. Man ļoti svarīga prioritāte ir visa veida birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana. Šeit būtiski palīdzēs e-pārvaldes stiprināšana. Cīnos arī lai tiktu izskaustas vai vienkāršotas procedūras, piemēram, pārveidot laikietilpīgo dokumentu „saskaņošanas” sistēmu, mazināt visa veida zīmogu un parakstu vākšanas praksi. 

Šādas reformas ne tikai atvieglo dzīvi iedzīvotajiem un ierēdņiem, bet arī taupa valsts līdzekļus. Dombrovska valdības īstenotais valsts pārvaldes funkciju audits uzrādīja iespēju ietaupīt 78 miljonus latu, no kuriem reāli iekļautais ietaupījums 2011. budžetā ir 40 miljoni latu. Strukturālo reformu virzīšana parādās visās 4 komisijās, kurās es strādāju, ieskaitot Eiropas lietu komisiju, kur tā ir saistītas ar manām darbības prioritātēm attiecībā uz uzlabojumiem ES fondu ātrākai un efektīvākai apgūšanai tautsaimniecības sildīšanai.

 

Šobrīd tieši strukturālās reformas kā komplekss pasākumu kopums ir galvenā mana prioritāte. Un tas ir ļoti cieši saistīts ar budžeta konsolidāciju 2011. gadam. 

Citi būtiski darbi ir saistīti ar korupcijas mazināšanas jautājumiem, „trauksmes cēlēju” aizsardzību un KNAB darbības uzlabošanu. Attiecībā uz KNAB būtu jāvirza norma par iespēju saukt iestādes vadītāju pie disciplināratbildības. Šī iniciatīva sakrīt ar Valda Dombrovska ierosinājumu.

Foto avots: http://foto.lu.lv/HI-RES/arhiivs/2006/i_septembris/korupcija/IMG_5394.JPG