No vārdiem pie darbiem

Manā priekšvēlēšanu lapiņā kā otro prioritāti norādīju korupcijas mazināšanu, Saeimā atjaunojot atsevišķu komisiju korupcijas mazināšanas jautājumiem. 9. novembrī tika izveidota Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisija. 

Piedalījos šīs apakškomisijas izveidošanā un šobrīd aktīvi strādāju ar mērķi palīdzēt risināt graujošo krīzi KNAB.

Par pirmajiem šīs apakškomisijas darbības rezultātiem plašāk lūdzu lasiet šeit:

http://www.ir.lv/2010/11/23/deputati-vilnisa-plans-nesekmetu-knab-darbu

Aptauja: „Kas no arhibīskapa Stankeviča teiktā šķitis aktuālākais?”

Autore: Dace Kokareviča, „Latvijas Avīze” (16.11.2010.)

Rasma Kārkliņa („Vienotība”): „Tā ir liela netaisnība, ka mediji kritizē visus vienādi. Tāpat kā no politiķiem var prasīt cieņpilnu attieksmi pret pilsoņiem un medijiem, pretī ir jābūt tādai pašai attieksmei no otras puses. Diemžēl mediji un interneta vietnes arvien biežāk atļaujas to, ko es sauktu par psiholoģisku vardarbību. Tā izpaužas, ne tikai kritizējot par bieži vien uzpūstām lietām, bet arī lietojot aizvainojošus vārdus. Diemžēl tieši godīgākie cilvēki ir sevišķi jūtīgi pret aizvainojumiem, un tas viņus aizdzen no valsts darba. Šādi uzbrukumi nevietā bieži vien arī sabiedrības acīs padara maznozīmīgus lielos koruptīvos pārkāpumus. Ļoti svarīgi gan sabiedrībai, gan medijiem ir šķirot dažādus pārkāpumus, piemēram, vai ir runa par valstij izkrāptiem miljoniem latu vai par administratīvo pārkāpumu, par ko sods ir 50 lati.

Arhibīskaps runā par to, cik vajadzīga ir cerības atjaunošana. Manuprāt, jauna cerība ir radusies kopš jaunās Saeimas ievēlēšanas, un to vajadzētu balstīt ar pozitīvām domām un darbiem”.

Tikšanās ar vēlētājiem – ELJA50

Pagājušajā piektdienā notika trīs jaunievēlēto 10. Saeimas deputātu tikšanās ar vēlētājiem – ELJA50 biedriem un atbalstītājiem. Piedalījos es, Atis Lejiņš un Imants Lieģis. Sarunu vadīja „ir” žurnālists Pauls Raudseps.

Diskusijas sākumā es pateicos visiem atbalstītājiem par šo panākumu, jo, kā esmu vienmēr akcentējusi, tad „mana kampaņa ir arī jūsu kampaņa!”. Šī uzvara vēlēšanās ir psiholoģiski nozīmīga, jo, pirmkārt, tuvākie sekotāji nepārvarēja 30 mandātu robežu un, otrkārt, 10. Saeimā ir 60% jaunu deputātu, kuriem ir jāmaina ierūsējusī politiskā kultūra un politiskās attieksmes. 

Sanākušie klausītāji apsveica jaunievēlētos, bet arī norādīja uz virkni lietu, kas būtu jādara – par aizklāto Saeimas balsojumu atcelšanu, izglītības un kultūras nozīmi lauku nostūros un integrētā sabiedrībā, ēnu ekonomiku, administratīvajiem slogiem un citiem jautājumiem. Klausītāji ieteica jaunajiem deputātiem aicināt ministrus uz komisijām, plenārsēdēm un frakcijas sēdēm, jo tā esot viena no lielākajām Latvijas politikas neveiksmēm, proti, saites pazaudēšana starp vienas partijas ministriem un tās pašas partijas deputātu darbu Saeimā.

Paldies ELJA50 par atbalstu un paturēsim prātā Pētera Tērmeņa vārdus – „10. Saeimā ir ievēlēti vairāk biedru no ELJA50 nekā no „Tautas partijas”!”.

Foto: Jānis Drigins

10. Saeimas pirmā sēde

Polittehnologam: „Sēdies, 2!”

10. Saeimas vēlēšanas izceļas uz agrāko vēlēšanu fona ar to, ka šoreiz rezultātu mazākā mērā noteica partiju un partiju apvienību ieguldītie naudas līdzekļi priekšvēlēšanas kampaņā. Piemēram, rēķinot uz vienu Saeimā iekļuvušo deputātu, „PLL” samaksāja 111,976 tūkstošus latus, bet VL-TB/LNNK – 15,282, taču abas apvienības ieguva 8 mandātus. Kāds faktors nospēlēja nozīmīgāku lomu?

Pēc manām domām tā ir tiešā uzrunāšana un komunikācija. Cilvēki Latvijā vēlas būt pilsoniski aktīvi, taču politiskā elite vienmēr to ir centusies apslāpēt. Iedzīvotāji vēlas piešķirt politikai seju. Savas individuālās kampaņas laikā es centos veidot komunikāciju tieši uzrunājot vēlētājus gan uz ielas, gan arī tiekoties ar NVO pārstāvjiem. Un rezultāts ir ļoti labs – cilvēki ir atsaucīgi un, lai gan saruna dažkārt ieiet kādu sīku, sadzīvisku problēmu risināšanā, kopumā cilvēku valstiskā domāšana ir daudz racionālāka par dažu labu publisko oratoru. Ļoti iepriecina jaunu cilvēku atsaucība un interese par politiskajiem procesiem un kritiska to izvērtēšana. Publicitāte medijos pārklāj lielāku auditoriju, taču tiešā komunikācija ir saikne, no kuras sākas politiskā kultūra. Ir svarīgi nepārtraukt šo saiti arī vēlēšanu starplaikos.

Polittehnoloģiskās everģēlības ir guvušas sliktu novērtējumu savā dārgajā ādas vāku apliecībā. Un sabiedrības tintes atstātās pēdas ir gaidas pēc godīgas politikas.

Foto: Aldis Rozenbergs

„Pastāvēs, kas pārvērtīsies...” (Rainis)

Šiem dzejnieka vārdiem ir jākļūst par Latvijas politiskās kultūras pamatmotīvu. Un pilsoņu izdarītā izvēle sniedz mandātu jauniem un godīgiem deputātiem mainīt politisko kultūru Latvijā.

Raugoties uz 10. Saeimas rezultātiem, pilsoņi ir aktīvi izmantojuši savas tiesības ar plusiņiem atbalstīt un ar svītrojumiem kritizēt deputātu kandidātus. Izcils rezultāts atzīmējams akadēmiķim profesoram Andrim Buiķim: vēlētāji savu vēlmi viņu redzēt Saeimā izrādīja ar vienpadsmit ar pusi tūkstošiem plusiņu. Līdz ar to profesors no Vienotības Rīgas apgabala 13.vietas pacēlās uz trešo vietu!

Redzam, ka mīts par Latvijas pilsonisko pasivitāti nav patiess, un to pierāda konvencionālā līdzdalība – piedalīšanās parlamenta vēlēšanas ekonomiskās recesijas ēnā. Redzam arī, ka vēlētāji ļoti apdomāja savus balsojumus, atbalstot godīgus un izglītotus kandidātus.

Jaunās 10. Saeimas deputātes Rasmas Kārkliņas pirmā tikšanās ar vēlētājiem

Autore: Sandra Milevska
 

Tikai nedēļu pēc 10. Saeimas vēlēšanām Filadelfijas latviešiem bija iespēja, kā Rīgas vēlēšanu apgabala balsotājiem, tikties ar pašu ievēlēto (piepalīdzot ar daudziem krustiņiem) jauno deputāti Rasmu Kārkliņu no „Vienotības”. 2010. gada 10. oktobrī Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā Sandra Milevska iepazīstināja Kārkliņu kādiem 35 interesentiem.
 

Rasma Kārkliņa uzsvēra sešus punktus, kas šīs vēlēšanas padarīja par liktenīgām krustcelēm, kuru iznākums varēja būt pavisam citāds.
 

1. Viņa minēja izplatītās bažas, ka labs procents vēlētāju savu vilšanos izrādīs vispār neejot balsot, un norādīja arī uz lielo, līdz pēdējai minūtei neizlēmušo, balsotāju procentu – 40% – kuru vairākums bija latvieši. Daudzi prognozēja krieviskajam „Saskaņas centram” 35 vietas Saeimā, bet „Vienotībai” mazāk par psiholoģiski svarīgo ciparu 30. Tomēr dažādas grupas sarosījās, nodibinājās organizācija „ejambalsot.lv”, un galu galā nobalsoja 63%, skaitot pret iedzīvotāju reģistru.

2. Vērā ņemamais punkts ir „Vienotības” iegūtie 33 Saeimas krēsli, kas ir skaidrs mandāts no tautas un kas ļauj bez grūtībām prognozēt prezidenta izvēli attiecībā uz premjeru un valdības veidošanu.

3. Balsotāji tomēr neuzķērās uz vērienīgās, drīzāk neatvairāmās, iepriekšējās varas pārstāvju „Par Labu Latviju” kampaņas par summu 600.000 Ls legāli izdotu, un nelegāli otru tikpat. PLL smagi izgāzās, neskatoties uz, t.s., AŠ² izdoto milzīgo naudu.

4. 10. Saeimas vēlēšanas arī iezīmējās ar Latvijas politikas strukturālām pārmaiņām, Pirmā būdama mazo partiju konsolidācija. Visi pieci Saeimā iekļuvušie spēki nav vis partijas, bet gan partiju apvienības, vai nu jau agrāk dibinātas, kā ZZS, vai jaunās, kā „Vienotība” vai VL-TB/LNNK.

5. Vēl viena izmaiņa ir radikāli krieviskās PCTVL, Ždanokas, partijas neievēlēšana ar stipri zemu iegūto procentu 1,43%, kas izņem no aprites vienu ilgi pastāvējušu grupu.

6. Un pēdējais – iespēja precizēt izvēlētā saraksta kandidātu secību ar plusiem vai svītrojumiem, kuru balsotāji ļoti aktīvi izmantoja.

Vēlēšanu kampaņas izcēlās ar PLL un SC lielajiem izdotajiem līdzekļiem, kā arī ar vājajām oficiālajām debatēm. Rasma Kārkliņa pastāstīja kā viņa pati veidoja, tāpat kā daži citi kandidāti, savu personīgo kampaņu, uzrunājot pilsoņu grupas un dalot lapiņas, kas esot bijis pārsteidzoši ietekmīgs līdzeklis.
 

Pats galvenais Rasmas Kārkliņas vēstījums palika vārdos nepateikts, bet tas izskanēja zemtekstā viscaur: jauna cerība, jauns pozitīvs noskaņojums lielu izmaiņu priekšvakarā. Paldies Rasmai!

Foto: Aldis Rozenbergs