Skaitļi nosaka visu! Ja gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās neviens no politiskajiem spēkiem neiegūst 51%, tad ir nepieciešams veidot koalīcijas valdību. Šobrīd publiskajā telpā un sabiedrībā izskanējušie minējumi par koalīcijas veidošanu un sastāvu pēc 11. Saeimas vēlēšanām ir tikai pieņēmumi.
Tieši šī iemesla dēļ vēlētājiem ir aktīvi jāpiedalās ne tikai pašās vēlēšanās, bet arī jāseko un jādomā līdzi diskusijām un argumentiem visu priekšvēlēšanu laiku. Vēlētāji 23. jūlija referendumā pateica, ka vēlas redzēt gan jaunu Saeimu, gan jaunu valdību. Tagad 17. septembra vēlēšanās vēlētājiem ir vara rokās noteikt ne tikai Saeimas sastāvu, bet arī valdības koalīciju. Proti, vēlētāju visaugstāko uzticību ieguvušais spēks un vēlētāju atbalstītie individuālie deputāti noteiks koalīcijas veidošanas gaitu.
Tamdēļ tik būtiski ir ikvienam šajās ĀRPUS KĀRTAS VĒLĒŠANĀS piedalīties ne tikai vēlēšanu dienu, bet arī sekot līdzi politiskajiem argumentiem visu priekšvēlēšanu laiku!
Šodien (21.07.) Saeimas ārkārtas sēdē tika atbalstīts „kolektīvo iesniegumu” priekšlikums. Vēlos iepazīstināt ar savu argumentāciju plenārsēdē, balsojot PAR šo ierosinājumu.
Ar lielu prieku aicinu Jūs atbalstīt šeit ierosināto grozījumu „Saeimas kārtības rullī”, kas paredz, ka savācot 10,000 parakstus internetā, sabiedrības iniciatīva kādai likuma maiņai nonāk izskatīšanā Saeimas dienas kārtībā.Šis ierosinājums mūsu rokās nonācis atkārtoti pēc aktīvu jauniešu grupas iniciatīvas, kas ir izveidojusi www.manabalss.lv interneta vietni, kas aicina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties valsts politikas veidošanā ar saukli „Atveram Saeimu!”. Atgādinu, ka par šo priekšlikumu jau balsojām 1. jūlija plenārsēdē, bet toreiz to diemžēl Saeimas vairākums noraidīja. Manabalss priekšlikumu pirmajā reizē atbalstīja tikai Saeimas deputātu mazākums, proti, deputāti no Vienotības un Visu Latvijai/TB/ LNNK. Ļoti ceru, ka šoreiz arī citu frakciju deputāti atbalstīs šo iniciatīvu, jo tā ļoti būtiski stiprinās deputātu saikni ar sabiedrību un Latvijas demokrātiju.
Īsi paskaidrošu, kā tieši šī pilsoņu iniciatīvas kustība stiprinās Latvijas demokrātiju. Demokrātijas pamatprincips ir tas, ka tautai pieder noteicoša politiska vara, ka tauta ar savu līdzdalību nosaka politikas veidošanu. Savu politisko gribu mūsu parlamentārā demokrātijā vēlētāji pirmām kārtām izsaka parlamenta vēlēšanās, bet ir arī daudz citu demokrātiskas līdzdalības veidu. Latvijas parlamentāro demokrātiju papildina tiešās demokrātijas izpausmes, ko īsteno ar tautas nobalsošanu. Kā zināms, tieši pēc divām dienām tauta ies pie urnām vienā būtiskā tautas nobalsošanā, bet gribu uzsvērt, ka tas, ka pēdējos gados ir bijušas krietni daudz tautas nobalsošanas, kā arī parakstu vākšanas par referendumu ierosināšanu, parāda, ka sabiedrībai prasās aktīvāk ietekmēt to, kas notiek mūsu valsti. To var tikai apsveikt. Lai jebkura demokrātija strādātu pilnvērtīgi, tautai jāpiedalās visāda veida lēmumu pieņemšanā. Šodien mums ar savu balsojumu ir iespēja paplašināt līdzdalīgās demokrātijas iespējas, atbalstot ierosinājumu par procesu, ka Saeima izskata kolektīvus iesniegumus, kurus parakstījuši 10,000 mūsu ļaudis.
Par to, cik konstruktīvs var būt pilsoņu iniciatīvu devums, 1. jūlija plenārsēdē jau skaidri argumentēja deputāte Lolita Čigāne. Kā viņa norādīja, prakse, ka iedzīvotāji var ietekmēt parlamenta dienaskārtību eksistē ļoti daudzās demokrātiskās valstīs. Tāpat ievērojami ir tas, ka arī Eiropas Savienība tieši šogad ir pieņēmusi lēmumu par pilsoņu iniciatīvu iespēju visas Eiropas Savienības ietvaros. Ir pieņemta Regula par pilsoņu iniciatīvu, kas stāsies spēkā 2012.g. 1. aprīlī. Regula paredz Eiropas pilsoņu tiesības tieši vērsties pie ES Komisijas un aicināt to rast kādu konkrētu regulējumu Eiropas Savienības līmenī. Regula paredz vairākus noteikumus un procedūras, lai pilsoņu iniciatīva iet tālāk, proti, tas jāatbalsta ES pilsoņiem no vismaz 7 dalībvalstīm, kopskaitā 1 miljonam jāparakstās. Latvijas gadījumā minimālais skaits ir noteikts kā 6000 parakstītāju.
Šī Eiropas Savienības kolektīvo iesniegumu Regula pēc savas būtības ir ļoti līdzīga Latvijā paredzētai iniciatīvai, par kuru tūlīt balsosim. Labums tas, ka ES pilsoņu iniciatīvas Regulā ir sīki izstrādāti noteikumi un procedūras, kā konkrēti pilsoņu iniciatīvas virzīt uz priekšu. Šo Regulu kā paraugu Saeimas komisija varēs lietot, pilnveidojot mūsu regulējumu.
Nobeigumā vēlos noradīt, ka mēs šodien gan balsojam tikai par to, vai šo ierosinājumu virzīt tālāk uz komisiju, apzinoties, ka tur vēl tiks ieguldīts nopietns darbs, izstrādājot precīzākus noteikumus, kā Saeimā varēs īstenot šo ideju.
Šobrīd Saeima turpina strādāt un tiek pieņemti nozīmīgi likumprojekti. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pagājušajā nedēļā tika skatīti arī mani un manu kolēģu ierosinājumi grozījumiem "Biedrību un nodibinājumu likumā".
Lūdzu, plašāk skatīt par Saeimas darbu šeit: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/18725-saeima-pienem-nozimigus-grozijumus-augstskolu-likuma
Paziņas, draugi un vēlētāji man prasa: kā balsot 23. jūlija tautas nobalsošanā? Vai balsot par Saeimas atlaišanu, vai pret? Dažs labs saka, ka negrib balsot par to, ka „atlaiž” tādus Saeimas deputātus, kā mani, jo esam, darījuši labu darbu. Man prasa, kā lai šajā situācijā rīkojās, ko es iesaku?
Atbildot es vispirms izsaku prieku par to, ka dzirdu atzinīgus vārdus par savu un savu „Vienotības” kolēģu darbu, jo tos dzirdam pārāk reti. Jāatzīstas arī, ka ir sāpīgi dzirdēt skarbu kritiku par „Saeimas deputātiem”, it kā mēs visi būtu strādājuši un balsojuši vienādi savtīgi un pat pretvalstiski. Tā nav. Te nu varētu uzskaitīt visas reizes, kad panācām labus lēmumus vai likumus. Varētu arī uzskaitīt reizes, kad Vienotība virzīja svarīgus likumprojektus, bet mēs Saeimā palikām mazākumā, mūs pārbalsoja. Bet par to garāk citu reizi, pašlaik jāatbild uz jautājumu, kā balsot 23. jūlijā?
Politikā daudz ko nosaka procedūras. Tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu nevar balsot par vai pret individuāliem deputātiem vai partijām – kā to varēs darīt jaunajās vēlēšanās septembrī – ir jābalso par visu Saeimu kopumā. Atlaist vai nē? Iesaku šo izvēli darīt ar skatu uz to, ka balsojot „par” vai „pret” Saeimas atlaišanu, katrs balsotājs arī izsaka savu viedokli par to, vai nākamā Saeima būs labāka par pašreizējo. Kā politoloģe uzskatu, ka ir lielas iespējas, ka jaunievēlēta Saeima būs labāka, ka demokrātiskiem un valstiski domājošiem spēkiem beidzot būs 51% balsu. Bet lai tas tā būtu, visiem tiem, kuri domā, ka spēj būt labāki deputāti nekā pašreizējie, ir jākandidē, lai vēlētajiem būtu par ko balsot. Tāpat ir būtiski, ka katrs vēlētājs ārkārtas septembra vēlēšanās savu izvēli izdara ļoti atbildīgi, apzinoties, ka ne visas partijas un ne visi kandidāti ir vienādi un ka vēlētājam ir vara noteikt, kam būs noteicošā balss Saeimā. Manuprāt, jaunās vēlēšanas ir vēsturiska izdevība stiprināt Latvijas demokrātiju. Aicinu šo izdevību izmantot iesaistoties labākas politikas veidošanā, pašiem kandidējot un atbildīgi balsojot!
Latvijas Republikas Satversmē ir seši „svētie” panti, kas veido mūsu valstisko pamatu un kurus var grozīt tikai ar tautas nobalsošanu. Viens no tiem ir, ka „Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanas.” Vakardienas (16.6.) Saeimas plenārsēdē ZZS un Saskaņas Centra deputāti balsoja par šī panta maiņu tādējādi, ka vēlētāji Saeimas vēlēšanās vairs nevarēs balsot aizklāti, bet tas būs jādara tikai un vienīgi atklāti. Vienotības un VL-TB/LNNK deputātiem tikai par mata tiesu izdevās apstādināt šo antikonstitucionālo iniciatīvu. Labi, ka tā, bet ko šis gadījums pasaka par tiem ZZS un Saskaņas Centra deputātiem, kuri balsoja PAR to, ka turpmāk Saeimas vēlēšanās jābalso atklāti?
Pirmkārt, tas pasaka to, ka šie deputāti nesaprot, ka arī likumdevējs demokrātijā nedrīkst ķerties klāt pie valsts iekārtas būtisku pamatprincipu likvidācijas. Pilsoņu tiesības par saviem pārstāvjiem balsot aizklāti ir viens no katras demokrātijas pamatprincipiem. Šo ZZS virzīto antidemokrātisko priekšlikumu var uzskatīt kā klaju ņirgāšanos par pilsoņu politiskajām tiesībām Latvijā.
Otrkārt, jānorāda, ka attiecīgie deputāti šo soli spēra oportūnistiski un demagoģiski, jo ar to centās saduļķot diskusiju attiecībā uz aizklātajiem balsojumiem Saeimā. Aizklātai balsošanai Saeimā ir pilnīgi cita nozīme, nekā tas ir, pilsoņiem balsojot par Saeimu. Galvenā doma atklātiem balsojumiem Saeimā ir tā, ka deputātiem ir jāpierāda savi vārdi ar darbiem, proti, parādīt vēlētājiem savu lēmumu skaidri un atklāti balsojot Saeimas plenārsēdēs. Tā ir demokrātiska prasība ko aizstāvu es un daudzi mani Saeimas kolēģi. Aicinājumu par atklātu balsošanu Saeimā nekādā veidā nedrīkst sasaistīt ar antikonstitucionāliem aicinājumiem, ka pilsoņiem Saeimas vēlēšanās jābalso atklāti. Tā ir provokatīva ņirgāšanās par pilsoņu tiesībām.
Ne tikai darbi, arī vārdi un jēdzieni ko mēs lietojam veido politisko vidi un pašu politiku. Der uzmanīgi sekot līdzi, kā daudzi Latvijas komentētāji lieto vārdiņu „mēs,” proti, tajā ietverot domu, ka „mēs visi” esam vienādi, un tieši politikā. Bet tā nav, demokrātisku sabiedrību veido ļoti dažādi cilvēki, dažādi skatu punkti, dažādi darbi. Daudzveidība ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, kas ir tiešā pretstatā ar padomju laikā uzspiesto mākslīgo domu un darbu vienādošanu. „Mēs” neesam visi vienādi! Vispārinājumi ir ne tikai maldinoši, tie ir pat bīstami. Paskaidrošu, kāpēc.
Vispārinājumi par politiskiem procesiem rada nolemtības sajūtu. „Visi” politiķi ir blēži, un „mēs” kā pilsoņi arī tādi esam. Nekā darīt — kas ir, tas ir! Muļķības. Vēsture un ikdienas politiskie notikumi skaidri rāda, ka katrā sabiedrībā ir atšķirīgi cilvēki un spēki, kas vēstures ratu var virzīt pavisam atšķirīgos virzienos. Un te pat nav jāpiesauc Napoleons vai mūsu brīvības cīnītāji, katra iedzīvotāja ikdienas darbība ietekmē valsts likteni. Un šeit nu gan var lietot vārdiņu „mēs”— katrs no mums vienā vai otrā veidā ietekmē valsts likteni. Arī neko nedarīšana ietekmē to, kas notiek Latvijā. Ja kāds saka „es jau neko nevaru ietekmēt” un tāpēc neiet balsot vai aizbrauc no valsts — arī tā ir rīcība, kas veido Latvijas nākotni. Jo tukšums jau nepaliek, tas ir gan fizikas, gan politikas pamata likums.
Būsim uzmanīgi, kā mēs paši un kā citi mums apkārt lieto vārdiņu „mēs”. Ja to lieto, lai uzsvērtu tautas kopību vai kopējos pilsoniskos pienākumus, tad ir labi. Bet ļoti jāuzmanās no vispārinājumiem, kas noliedz individuālā cilvēka atbildību un ietekmi uz to, kas notiek mums apkārt. Izvairīsimies no maldīgiem vispārinājumiem par norisēm publiskā telpā, uzsvērsim analītiski precīzāko un reizē konstruktīvo atziņu, ka sabiedrību un mūsu politisko nākotni veido ļoti atšķirīgi indivīdi un spēki.
Skaitļi nosaka visu! Ja gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās neviens no politiskajiem spēkiem neiegūst 51%, tad ir nepieciešams veidot koalīcijas valdību. Šobrīd publiskajā telpā un sabiedrībā izskanējušie minējumi par koalīcijas veidošanu un sastāvu pēc 11. Saeimas vēlēšanām ir tikai pieņēmumi.
