Ne tikai darbi, arī vārdi un jēdzieni ko mēs lietojam veido politisko vidi un pašu politiku. Der uzmanīgi sekot līdzi, kā daudzi Latvijas komentētāji lieto vārdiņu „mēs,” proti, tajā ietverot domu, ka „mēs visi” esam vienādi, un tieši politikā. Bet tā nav, demokrātisku sabiedrību veido ļoti dažādi cilvēki, dažādi skatu punkti, dažādi darbi. Daudzveidība ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, kas ir tiešā pretstatā ar padomju laikā uzspiesto mākslīgo domu un darbu vienādošanu. „Mēs” neesam visi vienādi! Vispārinājumi ir ne tikai maldinoši, tie ir pat bīstami. Paskaidrošu, kāpēc.
Vispārinājumi par politiskiem procesiem rada nolemtības sajūtu. „Visi” politiķi ir blēži, un „mēs” kā pilsoņi arī tādi esam. Nekā darīt — kas ir, tas ir! Muļķības. Vēsture un ikdienas politiskie notikumi skaidri rāda, ka katrā sabiedrībā ir atšķirīgi cilvēki un spēki, kas vēstures ratu var virzīt pavisam atšķirīgos virzienos. Un te pat nav jāpiesauc Napoleons vai mūsu brīvības cīnītāji, katra iedzīvotāja ikdienas darbība ietekmē valsts likteni. Un šeit nu gan var lietot vārdiņu „mēs”— katrs no mums vienā vai otrā veidā ietekmē valsts likteni. Arī neko nedarīšana ietekmē to, kas notiek Latvijā. Ja kāds saka „es jau neko nevaru ietekmēt” un tāpēc neiet balsot vai aizbrauc no valsts — arī tā ir rīcība, kas veido Latvijas nākotni. Jo tukšums jau nepaliek, tas ir gan fizikas, gan politikas pamata likums.
Būsim uzmanīgi, kā mēs paši un kā citi mums apkārt lieto vārdiņu „mēs”. Ja to lieto, lai uzsvērtu tautas kopību vai kopējos pilsoniskos pienākumus, tad ir labi. Bet ļoti jāuzmanās no vispārinājumiem, kas noliedz individuālā cilvēka atbildību un ietekmi uz to, kas notiek mums apkārt. Izvairīsimies no maldīgiem vispārinājumiem par norisēm publiskā telpā, uzsvērsim analītiski precīzāko un reizē konstruktīvo atziņu, ka sabiedrību un mūsu politisko nākotni veido ļoti atšķirīgi indivīdi un spēki.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru