Kaut gan Pasaules Banka jau 1999. gadā Latviju nosauca par valsti ar augstu „valsts nozagšanas” rādītāju, vienmēr par jaunu prasās pēc skaidrojuma, ko tas īsti nozīmē. Par to rakstu sava grāmatā Korupcija postkomunisma valstīs, bet te daži piemēri no jaunākajiem laikiem.
Vienkārša valsts nozagšana definīcija ir tas, ka koruptīvi politiski spēki kādu politisku lēmumu, likumu vai valsts institūciju ar melīgām un nelikumīgām metodēm pārņem savā varā, lai tad gūtu privātu labumu uz sabiedrības rēķina. Attiecībā uz lēmumiem un līgumiem spilgts piemērs ir mēģinājums „privatizēt” Air Baltic. Arī metode ir klasiska: pakāpeniski piesavināties uzņēmuma daļas, panākt valstij neizdevīgus līgumus, duļķot informāciju par notiekošo, kavēt tiesu darbus. Lai to visu panāktu, valsts nozadzēji mērķtiecīgi uzpērk vai citādi ietekmē politikas lēmējus, uzpērk vai ietekmē medijus un cenšas neitralizēt tiesībsargājošo iestāžu rīcībspēju.
Diemžēl visai šai darbībai mūsu valsts pēdējo gadu pieredzē ir vēl daudz citu piemēru, bet laimīgā kārtā netrūkst arī piemēru, ka valstiski domājoši politiķi, mediji un tiesībsargi tumšās shēmas atklāj un to virzītājus sauc pie atbildības. Bet apzinīgos valstiskos spēkus jāstiprina, un to jau drīz var panākt par viņu pārstāvjiem nododot vismaz 51% balsu ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Kad tauta iet pie urnām, viņai vistiešākā veidā ir īsta vara ietekmēt valsts likteni. Tautas saviļņojums pēc Rīkojuma Nr. 2 un referenduma balsojums par Saeimas atlaišanu rāda, ka daudzi vēlētāji apzinās kāda iespēja viņiem ir dota izvēlēties jaunu Saeimas vairākumu—ar aizrautu elpu gaidīsim rezultātus!
Foto avots: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/16772/latvijas-blezi-krapnieki-un-viltnieki-top
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru