Tikai sliktās ziņas ir ziņas? Maratona labā ziņa

Latvijas publiskajā telpā dominē izteikts mediju negatīvisms, kas, manuprāt, bieži ir safabricēts vai pārspīlēts. Bet, ja to minu kādam kolēģim, tipiska atbilde ir: „Tikai sliktas ziņas ir ziņas.” Muļķības! Žurnālistu profesionālais uzdevums ir informēt sabiedrību par aktuāliem notikumiem, un tas jādara maksimāli objektīvi, analizējot gan satraucošās, gan iepriecinošās ziņas. Ar vārdu sakot, žurnālista profesionālā atbildība un kvalitāte prasa, ka sabiedrību jāinformē daudzpusīgi, nevis vadoties no drūmā stereotipa: viss ir slikti, un būs vēl sliktāk!

Kā izcilu piemēru tam, kā satraucošas ziņas var līdzsvarot ar apskatu par pozitīviem notikumiem, minēšu BBC starptautiskās ziņas pagājušās svētdienas vakarā par to, kā pēc bumbu sprādzieniem Bostonā, noritēja Londonas maratons. Britu žurnālisti sniedza dažāda veida informāciju un analīzi: viņi kodolīgi informēja par notiekošo ar aizdomās turēto Bostonas spridzinātāju un tad koncentrējās uz tajā dienā notikušo Londonas maratonu. Maratona rīkotāji aiz bažām par terora aktu atkārtojumu bija veikuši īpašus drošības pasākumus, un tie bija veiksmīgi. BBC šo nomierinošo ziņu papildināja ar vairākiem sižetiem par to, kā paši maratona skrējēji ar savu pilsonisko stāju reaģēja uz vardarbību Bostonā. Londonas maratonisti izrādīja savu sportisko solidaritāti valkājot melnas lenšu piespraudes, vācot ziedojumus cietušo atbalstam un dažādos veidos izsakot savu pārliecību, ka pret vardarbību jāpretojas ar vērību un skaidru stāju. Raidījums noslēdzās ar smalkjūtīgu interviju ar Tatjanu McFaddenu, kura esot riteņkrēslā, bija uzvarējusi gan Bostonas, gan Londonas atsevišķos maratonus sportistiem ar īpašām vajadzībām. Papildus izskanēja iedvesmojoša informācija, ka šo izcilo sportisti kā ļoti slimu bērnu pirms gadiem bija adoptējusi amerikāņu ģimene no kāda Krievijas bāreņu nama.

 

Arī labas ziņas un informācija sabiedrībai ir ļoti vajadzīga – aicinu arī Latvijas žurnālistus par to padomāt, kaut vai tāpēc, ka tas vairāk piesaista lasītājus un skatītājus.

Foto avots: http://www.english-online.at/sports/marathon/running-the-marathon.htm

Sabiedriskām apspriedēm ir ietekme!

Iedzīvotāju līdzdalībai ir būtiska nozīme sabiedriskajām apspriedēm! To nupat spilgti pierādīja gadījums Daugavpilī, kad iedzīvotāji aktīvi iesaistījās pret jauna atkritumu šķirošanas poligona celtniecību, savācot ap 4000 parakstus. Rezultātā dome ir pieņēmusi lēmumu apturēt projektu.

Atkritumu savākšanas uzņēmums rūpnīcu bija plānojis būvēt 500 metrus no dzīvojamām mājām, bērnudārza un publiskās peldvietas Ruģeļu mikrorajonā. Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka šāda poligona izbūve būtiski kaitētu apkārtnes ekoloģijai un viņu dzīves kvalitātei. Balstoties uz iedzīvotāju protestiem, Daugavpils novada dome pagarināja projekta publisko apspriešanu līdz 13. martam. Šodien (20.03.) dome ir pieņēmusi lēmumu apturēt projektu. No šīs ieceres atteikušies arī projekta ierosinātāji. Daudz piemērotāka vieta šāda projekta realizācijai būtu Demenes pagasts, kur jau darbojas līdzīgs atkritumu šķirošanas poligons.

Šis ir nozīmīgs piemērs, kā iedzīvotāju līdzdalība ietekmē sabiedriskās apspriedes un šo apspriežu panāktos rezultātus, proti, ne tikai ko apturēt, bet argumentēti risināt jautājumu tā, lai visas iesaistītās puses ilgtspējīgi domātu par dzīves kvalitāti un savas pašvaldības attīstību. Ieguvēji ir visi daugavpilieši!

Papildus informācija: http://bit.ly/147o87u, http://bit.ly/Y4weN1

Foto avots: http://bit.ly/15q4Nun

Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijā uzklausām KNAB ziņojumu un diskutējam par nākamiem darbiem

                                                                      19.03.2013.

Mana intervija portālam GudrasGalvas.lv

Ēnu diena (13.02.2013.)

Šodien mani ēnoja Egija no Skaistkalnes vidusskolas. 

Katram Latvijas iedzīvotājam – 3004 eiro!

Uz katru Latvijas iedzīvotāju no ES fondu maksājumiem 2014-2020. gadam izmaksās 3004 eiro! Ar šo skaitli Latvija ir trešajā vietā starp visām ES dalībvalstīm. Kā rāda pievienotais attēls, tad redzams, ka Baltijas valstis ir fondu saņēmēju priekšgalā, kamēr citas valstis ir maksātāju lomā jo sevišķi Zviedrija un Nīderlande. 

ES finanšu atbalsta intensitāte –
eiro uz iedzīvotāju 2014-2020. gadam

Šo finanšu atbalstu Latvijas iedzīvotāji saņems caur dažādiem ES fondiem gan lauksaimniecības atbalstu, gan struktūrfondiem.

Sadarbība un līdzdalība NAP veidošanā

Šodien Saeima balsos par Latvijas Nacionālo attīstības plānu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Par šī plāna saturu un stratēģisko nozīmi droši spriedīs daudzi, gan deputāti, gan komentētāji. No savas puses gribu vērst uzmanību uz to, ka jaunais NAP papildus savam programatiskam saturam, ir izcils piemērs tam, kā ir iespējams mūsu politikas veidošanas gaitā stiprināt Latvijas sabiedrības sadarbības un līdzdalības kultūru. Var teikt, ka Nacionālā attīstības plāna izstrādes process pats par sevi, jau ir veiksmīgs piemērs Latvijas attīstībai, proti, tas ir piemērs, kā konstruktīvi veidot un attīstīt sadarbības un līdzdalības prakses.

Jau 10. Saeima ar saviem lēmumiem spēra pirmos soļus, kas veicināja labāku valdības, ministriju un sabiedrības sadarbību Nacionālā attīstības plāna radīšanā. Saeima 2011. gadā pieņēma grozījumus „Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, kurā paredzējām jaunu plāna izveides procesu un procedūras. Galvenā strukturālā reforma bija tā, ka grozījumi paredzēja pavisam jaunu plāna koordinējošu institūciju tiešā Ministra prezidenta pakļautībā, proti, Pārresoru koordinācijas centru. Kā mēs šodien zinām, Pārresoru koordinācijas centrs ir tas, kas sākot ar šī gada janvāri, ļoti intensīvā darbā vadīja un koordinēja visu NAP plānošanas procesu. Runājot par sadarbību, Pārresoru koordinācijas centra nosaukums jau norāda uz galveno šī centra lomu, proti, veidot tādu Nacionālo attīstības plānu, kas stāv pāri atsevišķu resoru interesēm, tās saskaņojot ar vispārējām valsts interesēm.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam izstrāde notikusi ļoti saspringtā laika grafikā – nepilna gada laikā. Neskatoties uz laika spiedienu, NAP izstrāde ir bijusi izcils plašas līdzdalības un iesaistes piemērs visos līmeņos, sākot ar Ministru kabineta sēdēm līdz sabiedriskām apspriedēm visos Latvijas reģionos. Lai ilustrētu šo intensīvo sadarbību un līdzdalību, minēšu tikai dažus skaitļus: plānošanas vadības grupā darbojās 31 dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, iedzīvotāji un organizācijas iesniedza ap 600 priekšlikumu NAP melnraksta redakcijai un pāri par 1600 komentāru gala redakcijai, Saeimas deputāti iesniedza 247 priekšlikumus, no kuriem atbalstīti vai daļēji atbalstīti ir 203. Šie skaitļi labi raksturo plašo cilvēku loku, kuri bija iesaisti NAP izstrādē un reizē atspoguļo to, ka plāns ir radies nevis atsevišķu ierēdņu vai politiķu ietekmē, bet gan piesaistot plašākas sabiedrības ierosinājumus. Procesa gaitā varēja vērot, ka daudzi sabiedrības pārstāvji, kuri sākotnēji kritizēja NAP izstrādes procesu un saturu, mainīja savu nostāju piedzīvojot, ka viņu priekšlikumus uzklausa un ka viņi var dot savu pienesumu labākai NAP redakcijai.

Sabiedriskās apspriedes NAP izstrādē nosaka jau pieminētais „Attīstības plānošanas sistēmas likums” un speciālie Ministru kabineta noteikumi. Darba grupās paralēli ministriju un dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem darbojās arī citu organizāciju dalībnieki, piemēram, no Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Pilsoniskās alianses un Latvijas Universitātes. Plāna izstrādē aktīvi iesaistījās arī visu Saeimas frakciju deputāti, kuri strādā Saeimas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijā. Apakškomisijas sēdēs deputāti nereti savu argumentāciju uzsāka ar to, ka NAP izstrādei un pieņemšanai nav politiskās nokrāsas – tas ir visas sabiedrības turpmākās attīstības dokuments.

Par šī apjomīgā darba veikšanu ir jāpateicas Pārresoru koordinācijas centram, kas veiksmīgi īstenoja savu uzdevumu, jauno plānu izstrādājot ar valstisku un „pār-resorisku” redzējumu. Tā ir nozīmīga strukturāla reforma valsts attīstības plānošanā, un var tikai priecāties, ka NAP izstrāde ir iedvesmojusi arī radošu cilvēku aktivitātes, piemēram, Dirty Deal Teatro izrādi „Nacionālais attīstības plāns”. Izrādes anotācijā norādīts Raiņa citāts: „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba”. Cik lieli mēs gribēsim būt 2020. gadā?

Foto avots: http://www.masterfulfacilitation.com/social/basics-to-running-good-meetings/