Šodien Saeima balsos par Latvijas Nacionālo attīstības plānu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Par šī plāna saturu un stratēģisko nozīmi droši spriedīs daudzi, gan deputāti, gan komentētāji. No savas puses gribu vērst uzmanību uz to, ka jaunais NAP papildus savam programatiskam saturam, ir izcils piemērs tam, kā ir iespējams mūsu politikas veidošanas gaitā stiprināt Latvijas sabiedrības sadarbības un līdzdalības kultūru. Var teikt, ka Nacionālā attīstības plāna izstrādes process pats par sevi, jau ir veiksmīgs piemērs Latvijas attīstībai, proti, tas ir piemērs, kā konstruktīvi veidot un attīstīt sadarbības un līdzdalības prakses.
Jau 10. Saeima ar saviem lēmumiem spēra pirmos soļus, kas veicināja labāku valdības, ministriju un sabiedrības sadarbību Nacionālā attīstības plāna radīšanā. Saeima 2011. gadā pieņēma grozījumus „Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, kurā paredzējām jaunu plāna izveides procesu un procedūras. Galvenā strukturālā reforma bija tā, ka grozījumi paredzēja pavisam jaunu plāna koordinējošu institūciju tiešā Ministra prezidenta pakļautībā, proti, Pārresoru koordinācijas centru. Kā mēs šodien zinām, Pārresoru koordinācijas centrs ir tas, kas sākot ar šī gada janvāri, ļoti intensīvā darbā vadīja un koordinēja visu NAP plānošanas procesu. Runājot par sadarbību, Pārresoru koordinācijas centra nosaukums jau norāda uz galveno šī centra lomu, proti, veidot tādu Nacionālo attīstības plānu, kas stāv pāri atsevišķu resoru interesēm, tās saskaņojot ar vispārējām valsts interesēm.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam izstrāde notikusi ļoti saspringtā laika grafikā – nepilna gada laikā. Neskatoties uz laika spiedienu, NAP izstrāde ir bijusi izcils plašas līdzdalības un iesaistes piemērs visos līmeņos, sākot ar Ministru kabineta sēdēm līdz sabiedriskām apspriedēm visos Latvijas reģionos. Lai ilustrētu šo intensīvo sadarbību un līdzdalību, minēšu tikai dažus skaitļus: plānošanas vadības grupā darbojās 31 dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, iedzīvotāji un organizācijas iesniedza ap 600 priekšlikumu NAP melnraksta redakcijai un pāri par 1600 komentāru gala redakcijai, Saeimas deputāti iesniedza 247 priekšlikumus, no kuriem atbalstīti vai daļēji atbalstīti ir 203. Šie skaitļi labi raksturo plašo cilvēku loku, kuri bija iesaisti NAP izstrādē un reizē atspoguļo to, ka plāns ir radies nevis atsevišķu ierēdņu vai politiķu ietekmē, bet gan piesaistot plašākas sabiedrības ierosinājumus. Procesa gaitā varēja vērot, ka daudzi sabiedrības pārstāvji, kuri sākotnēji kritizēja NAP izstrādes procesu un saturu, mainīja savu nostāju piedzīvojot, ka viņu priekšlikumus uzklausa un ka viņi var dot savu pienesumu labākai NAP redakcijai.
Sabiedriskās apspriedes NAP izstrādē nosaka jau pieminētais „Attīstības plānošanas sistēmas likums” un speciālie Ministru kabineta noteikumi. Darba grupās paralēli ministriju un dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem darbojās arī citu organizāciju dalībnieki, piemēram, no Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Pilsoniskās alianses un Latvijas Universitātes. Plāna izstrādē aktīvi iesaistījās arī visu Saeimas frakciju deputāti, kuri strādā Saeimas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijā. Apakškomisijas sēdēs deputāti nereti savu argumentāciju uzsāka ar to, ka NAP izstrādei un pieņemšanai nav politiskās nokrāsas – tas ir visas sabiedrības turpmākās attīstības dokuments.
Par šī apjomīgā darba veikšanu ir jāpateicas Pārresoru koordinācijas centram, kas veiksmīgi īstenoja savu uzdevumu, jauno plānu izstrādājot ar valstisku un „pār-resorisku” redzējumu. Tā ir nozīmīga strukturāla reforma valsts attīstības plānošanā, un var tikai priecāties, ka NAP izstrāde ir iedvesmojusi arī radošu cilvēku aktivitātes, piemēram, Dirty Deal Teatro izrādi „Nacionālais attīstības plāns”. Izrādes anotācijā norādīts Raiņa citāts: „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba”. Cik lieli mēs gribēsim būt 2020. gadā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru