Mana intervija portālam GudrasGalvas.lv

Ēnu diena (13.02.2013.)

Šodien mani ēnoja Egija no Skaistkalnes vidusskolas. 

Katram Latvijas iedzīvotājam – 3004 eiro!

Uz katru Latvijas iedzīvotāju no ES fondu maksājumiem 2014-2020. gadam izmaksās 3004 eiro! Ar šo skaitli Latvija ir trešajā vietā starp visām ES dalībvalstīm. Kā rāda pievienotais attēls, tad redzams, ka Baltijas valstis ir fondu saņēmēju priekšgalā, kamēr citas valstis ir maksātāju lomā jo sevišķi Zviedrija un Nīderlande. 

ES finanšu atbalsta intensitāte –
eiro uz iedzīvotāju 2014-2020. gadam

Šo finanšu atbalstu Latvijas iedzīvotāji saņems caur dažādiem ES fondiem gan lauksaimniecības atbalstu, gan struktūrfondiem.

Sadarbība un līdzdalība NAP veidošanā

Šodien Saeima balsos par Latvijas Nacionālo attīstības plānu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Par šī plāna saturu un stratēģisko nozīmi droši spriedīs daudzi, gan deputāti, gan komentētāji. No savas puses gribu vērst uzmanību uz to, ka jaunais NAP papildus savam programatiskam saturam, ir izcils piemērs tam, kā ir iespējams mūsu politikas veidošanas gaitā stiprināt Latvijas sabiedrības sadarbības un līdzdalības kultūru. Var teikt, ka Nacionālā attīstības plāna izstrādes process pats par sevi, jau ir veiksmīgs piemērs Latvijas attīstībai, proti, tas ir piemērs, kā konstruktīvi veidot un attīstīt sadarbības un līdzdalības prakses.

Jau 10. Saeima ar saviem lēmumiem spēra pirmos soļus, kas veicināja labāku valdības, ministriju un sabiedrības sadarbību Nacionālā attīstības plāna radīšanā. Saeima 2011. gadā pieņēma grozījumus „Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, kurā paredzējām jaunu plāna izveides procesu un procedūras. Galvenā strukturālā reforma bija tā, ka grozījumi paredzēja pavisam jaunu plāna koordinējošu institūciju tiešā Ministra prezidenta pakļautībā, proti, Pārresoru koordinācijas centru. Kā mēs šodien zinām, Pārresoru koordinācijas centrs ir tas, kas sākot ar šī gada janvāri, ļoti intensīvā darbā vadīja un koordinēja visu NAP plānošanas procesu. Runājot par sadarbību, Pārresoru koordinācijas centra nosaukums jau norāda uz galveno šī centra lomu, proti, veidot tādu Nacionālo attīstības plānu, kas stāv pāri atsevišķu resoru interesēm, tās saskaņojot ar vispārējām valsts interesēm.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam izstrāde notikusi ļoti saspringtā laika grafikā – nepilna gada laikā. Neskatoties uz laika spiedienu, NAP izstrāde ir bijusi izcils plašas līdzdalības un iesaistes piemērs visos līmeņos, sākot ar Ministru kabineta sēdēm līdz sabiedriskām apspriedēm visos Latvijas reģionos. Lai ilustrētu šo intensīvo sadarbību un līdzdalību, minēšu tikai dažus skaitļus: plānošanas vadības grupā darbojās 31 dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, iedzīvotāji un organizācijas iesniedza ap 600 priekšlikumu NAP melnraksta redakcijai un pāri par 1600 komentāru gala redakcijai, Saeimas deputāti iesniedza 247 priekšlikumus, no kuriem atbalstīti vai daļēji atbalstīti ir 203. Šie skaitļi labi raksturo plašo cilvēku loku, kuri bija iesaisti NAP izstrādē un reizē atspoguļo to, ka plāns ir radies nevis atsevišķu ierēdņu vai politiķu ietekmē, bet gan piesaistot plašākas sabiedrības ierosinājumus. Procesa gaitā varēja vērot, ka daudzi sabiedrības pārstāvji, kuri sākotnēji kritizēja NAP izstrādes procesu un saturu, mainīja savu nostāju piedzīvojot, ka viņu priekšlikumus uzklausa un ka viņi var dot savu pienesumu labākai NAP redakcijai.

Sabiedriskās apspriedes NAP izstrādē nosaka jau pieminētais „Attīstības plānošanas sistēmas likums” un speciālie Ministru kabineta noteikumi. Darba grupās paralēli ministriju un dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem darbojās arī citu organizāciju dalībnieki, piemēram, no Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Pilsoniskās alianses un Latvijas Universitātes. Plāna izstrādē aktīvi iesaistījās arī visu Saeimas frakciju deputāti, kuri strādā Saeimas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijā. Apakškomisijas sēdēs deputāti nereti savu argumentāciju uzsāka ar to, ka NAP izstrādei un pieņemšanai nav politiskās nokrāsas – tas ir visas sabiedrības turpmākās attīstības dokuments.

Par šī apjomīgā darba veikšanu ir jāpateicas Pārresoru koordinācijas centram, kas veiksmīgi īstenoja savu uzdevumu, jauno plānu izstrādājot ar valstisku un „pār-resorisku” redzējumu. Tā ir nozīmīga strukturāla reforma valsts attīstības plānošanā, un var tikai priecāties, ka NAP izstrāde ir iedvesmojusi arī radošu cilvēku aktivitātes, piemēram, Dirty Deal Teatro izrādi „Nacionālais attīstības plāns”. Izrādes anotācijā norādīts Raiņa citāts: „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba”. Cik lieli mēs gribēsim būt 2020. gadā?

Foto avots: http://www.masterfulfacilitation.com/social/basics-to-running-good-meetings/

Diskusija par grozījumiem "Referenduma likumā" (video)

Pirms nedēļas (17.09.) Satori birojnīcā notika kvalitatīva un interesanta diskusija par grozījumiem "Referenduma likumā". Piedalījos gan es, gan mani kolēģi no Saeimas. Lūdzu skatīties diskusijas video: http://politika.lv/article/video-grozijumi-referendumu-likuma-iespejas-vai-apdraudejums

Latvijai ir svarīgs katrs pilsonis!

Šodien (06.09.2012.) Saeima 2. lasījumā pieņēma grozījumus „Pilsonības likumā”. Šie ir ļoti nozīmīgi grozījumi Latvijas nākotnes vārdā, jo novērš vēsturisko netaisnību, kas izveidojās ar aizliegumiem dubultpilsonības reģistrācijai politiskiem trimdiniekiem, kuri to nebija paspējuši veikt līdz 1995. gada 1. jūlijam. Likums arī sakārto nepilsoņu bērnu jautājumu un pieaugušo naturalizācijas procesu.

Ilgi gaidīts un liels ieguvums ir tas, ka likuma grozījumos noteikts, ka trimdinieki atgūst tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņi arī tad, ja viņiem ir citas valsts pilsonība. Atceļot 1995. gada termiņa ierobežojumu pilsoņu reģistrācijai, Saeimas deputāti vienojušies, ka pilsonību var atjaunot visi tie cilvēki un viņu pēcnācēji, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990. gada 4. maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi. Mūsu valstij ir svarīgs katrs pilsonis, un jo sevišķi tas kopums, kuri ilgos okupācijas gadus trimdā dzīvojot, cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Ar likuma grozījumiem ir pieņemts arī cita veida „dubultpilsonības” institūts, kas pieļauj Latvijas pilsoņiem līdztekus Latvijas pilsonībai pieņemt vai saglabāt arī citas valsts pilsonību.

• Latvijas pilsonība būs saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts,
  Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai NATO dalībvalsts pilsonību.


• Papildus paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī personas, kas ieguvušas citu iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja.


• Attiecībā uz etniskajiem latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, ir atbalstīts priekšlikums pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.  

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu. Vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, naturalizācijas procesā zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācību valodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmām vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu. Taču vienlaikus likums padara stingrākus noteikumus par iespējām atteikt pilsonības iegūšanu personām, kuras nav lojālas Latvijai.

Foto avots: http://latviesiem.co.uk/?ct=bzinjas&fu=read&id=751

Tikšanās ar Šveices grupas Pro Baltikum sekretariāta vadītāju Hansu Grāfu

Vakar, 3. septembrī, notika deputātu sadarbības grupas ar Šveici tikšanās ar Pro Baltikum sekretariāta vadītāju Hansu Grāfu.

Zīmīgi, ka tas notika jaunā mācību gada pirmajā skolas dienā, jo sadarbība ar Šveici ir veicinājusi Latvijas izglītības sistēmas attīstību, piemēram, autobusu iegāde skolām, zinātniskā sadarbība starp Latvijas un Šveices augstskolām u.c. Pārrunājām arī citus sadarbības aspektus - ekonomikā (kokmateriālu eksports), kultūrā (viesizrādes Šveicē), medicīnā (mātes un bērnu veselība) un citus jautājumus. Nākamā tikšanās ieplānota 2013. gada rudenī, kad Rīgā viesosies daudz plašāka delegācija no Šveices. Ierosināju sarīkot publisko diskusiju par referendumu vēsturisko nozīmi un attīstību Šveicē - ko iespējams pārņemt Latvijas gadījumā?

Foto avots: Saeimas foto