Diskusija par grozījumiem "Referenduma likumā" (video)

Pirms nedēļas (17.09.) Satori birojnīcā notika kvalitatīva un interesanta diskusija par grozījumiem "Referenduma likumā". Piedalījos gan es, gan mani kolēģi no Saeimas. Lūdzu skatīties diskusijas video: http://politika.lv/article/video-grozijumi-referendumu-likuma-iespejas-vai-apdraudejums

Latvijai ir svarīgs katrs pilsonis!

Šodien (06.09.2012.) Saeima 2. lasījumā pieņēma grozījumus „Pilsonības likumā”. Šie ir ļoti nozīmīgi grozījumi Latvijas nākotnes vārdā, jo novērš vēsturisko netaisnību, kas izveidojās ar aizliegumiem dubultpilsonības reģistrācijai politiskiem trimdiniekiem, kuri to nebija paspējuši veikt līdz 1995. gada 1. jūlijam. Likums arī sakārto nepilsoņu bērnu jautājumu un pieaugušo naturalizācijas procesu.

Ilgi gaidīts un liels ieguvums ir tas, ka likuma grozījumos noteikts, ka trimdinieki atgūst tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņi arī tad, ja viņiem ir citas valsts pilsonība. Atceļot 1995. gada termiņa ierobežojumu pilsoņu reģistrācijai, Saeimas deputāti vienojušies, ka pilsonību var atjaunot visi tie cilvēki un viņu pēcnācēji, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990. gada 4. maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi. Mūsu valstij ir svarīgs katrs pilsonis, un jo sevišķi tas kopums, kuri ilgos okupācijas gadus trimdā dzīvojot, cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Ar likuma grozījumiem ir pieņemts arī cita veida „dubultpilsonības” institūts, kas pieļauj Latvijas pilsoņiem līdztekus Latvijas pilsonībai pieņemt vai saglabāt arī citas valsts pilsonību.

• Latvijas pilsonība būs saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts,
  Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai NATO dalībvalsts pilsonību.


• Papildus paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī personas, kas ieguvušas citu iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja.


• Attiecībā uz etniskajiem latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, ir atbalstīts priekšlikums pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.  

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu. Vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, naturalizācijas procesā zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācību valodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmām vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu. Taču vienlaikus likums padara stingrākus noteikumus par iespējām atteikt pilsonības iegūšanu personām, kuras nav lojālas Latvijai.

Foto avots: http://latviesiem.co.uk/?ct=bzinjas&fu=read&id=751

Tikšanās ar Šveices grupas Pro Baltikum sekretariāta vadītāju Hansu Grāfu

Vakar, 3. septembrī, notika deputātu sadarbības grupas ar Šveici tikšanās ar Pro Baltikum sekretariāta vadītāju Hansu Grāfu.

Zīmīgi, ka tas notika jaunā mācību gada pirmajā skolas dienā, jo sadarbība ar Šveici ir veicinājusi Latvijas izglītības sistēmas attīstību, piemēram, autobusu iegāde skolām, zinātniskā sadarbība starp Latvijas un Šveices augstskolām u.c. Pārrunājām arī citus sadarbības aspektus - ekonomikā (kokmateriālu eksports), kultūrā (viesizrādes Šveicē), medicīnā (mātes un bērnu veselība) un citus jautājumus. Nākamā tikšanās ieplānota 2013. gada rudenī, kad Rīgā viesosies daudz plašāka delegācija no Šveices. Ierosināju sarīkot publisko diskusiju par referendumu vēsturisko nozīmi un attīstību Šveicē - ko iespējams pārņemt Latvijas gadījumā?

Foto avots: Saeimas foto

Taisnīga tiesa = savlaicīga tiesa

Saeimā nupat norisinājās konference „Taisnīga tiesas ir savlaicīga tiesa: kā novērst tiesu sēžu atlikšanu”. Konferences galvenais mērķis bija meklēt praktiskus risinājumus, lai novērstu tiesiskuma graušanu caur nesamērīgi gariem tiesu procesiem, kas rodas no tiesas sēžu atlikšanas procesa dalībnieku neierašanās rezultātā. Par konferences vadmotīvu tika izvēlēts Lielbritānijas politiķa Viljama Gladstona teiciens (1809-1898) “Justice delayed is justice denied”, kuru var pārtulkot kā „Nokavēts tiesiskums ir neīstenots tiesiskums”.

Konferencē Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja uz to, ka Saeima jau strādā pie apjomīgiem likumu grozījumiem, liels panākums ir uzlabojumi Kriminālprocesa likumā kurus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 24. maija plenārsēdē. Tomēr vēl daudz darāms tiesu darba efektivizācijai.

Kā norādīja deputāts Andrejs Judins un citi, nav pieņemams, ka tiesvedības ieilgst nesamērīgi ilgi, jo reāli tiek atliktas gandrīz puse no nozīmētām tiesu sēdēm. Konferences dalībnieki centās iezīmēt konkrētus risinājumus, kā novērst pārmērīgi biežo tiesu sēžu atlikšanu, un rezultāts bija labs. Konkrēti izskanēja:

1) Aicinājums tiesnešiem aktīvāk pielietot tās tiesiskās normas, kas šobrīd jau ir viņu rokās – soda naudas uzlikšana par necieņu pret tiesu (vienas tiesas sēdes atlikšana izmaksā ap 300 latu), drošības līdzekļa maiņa, ja apsūdzētais atkārtoti neattaisnoti neierodas uz sēdi, u.c.

2) Rudenī beidzot jāsāk darboties „Tiesu elektroniskam kalendāram”, kas saskaņos tiesnešu, advokātu, un prokuroru laika plānus. Tas novērsīs to, ka tiesu sēdes atliek tāpēc, ka advokāts vai kāds cits ir aizņemts citā tiesu procesā, vai ir ieplānojis atvaļinājumu.

3) Efektīva tiesas pavēstes izsūtīšana – varētu izmantot īsziņas un e-pastus, nodrošinot, ka tiek saņemts apstiprinājums par pavēstes nosūtīšanu. Ja kāds prāvas dalībnieks neierodas neskatoties uz pavēstes saņemšanu, attiecīgās sēdes darbu turpina bez viņa.

4) Pusi no kriminālprocesu sēdēm kavē apsūdzēto neierašanās vai aizbildinājumi. Blakus efektīviem sodiem un piespiedu līdzekļiem derētu veicināt apsūdzēto motivāciju ierasties uz tiesu, proti, paredzēt iespēju, ka viņam piespriež maigāku sodu par labo attieksmi pret tiesas darbu.

5) Veidojas jauni veidi, kā efektīvāk dokumentēt, vai kāds tiesas sēdes dalībnieks nevar ierasties slimības dēļ.

Bija vēl citi ļoti konkrēti ierosinājumi, tai skaitā no investoru pārstāvjiem. Pārmērīgi biežā tiesu sēžu atlikšana nekavē tikai tiesiskumu un sabiedrības uzticību tiesu varai, tā arī kavē investoru ieguldījumus, kas Latvijai ir ļoti vajadzīgi. Tāpēc mudinājums visiem: nekavēsim tiesas!

Plašāk informāciju skatīt šeit: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19740-konference-taisniga-tiesa-ir-savlaiciga-tiesa-ka-noverst-tiesu-sezu-atliksanu

Foto avots: http://www.saeima.lv/lv/galleries/view/1261

Līdzdalība IV – Brīvprātīgais darbs

Brīvprātīgais darbs ir viens no pilsoniskās sabiedrības stūrakmeņiem un valstiskās līdzdalības veids. Tā būtība slēpjas ne tikai vienas reizes palīdzībā, bet gan ilgstošā sadarbībā ar kādu biedrību, palīdzot tai sasniegt savus mērķus.

Vakar notika ražena tikšanās ar Valmieras novada fonda vadītāju Ansi Bērziņu. Pārrunājām aktuālos jautājumus par „brīvprātīgā darba” jēdziena daudz skaidrāku formulējuma iespējām likumos. Šajā sakarā šobrīd notiek darbs trijos virzienos:

1) Saeimā apstiprināti grozījumi „Civillikumā” 2. lasījumā, kas nosaka brīvprātīgā darba līguma slēgšanas kārtību un nosacījumus;

 

2) Finanšu ministrija gatavo grozījumus MK noteikumos par grāmatvedību, kuros noteiks, ka NVO, kas neveic saimniecisko darbību, var brīvprātīgi nodarbināt grāmatvedi; 

3) Būs jāprecizē „Biedrību un nodibinājuma likuma” 8. pants par brīvprātīgo darbu.

Jau pirmdien, 14. maijā, Saeimā notiks ikgadējais NVO forums, kurā tiks aplūkoti aktuālie jautājumi sabiedriskā un valsts sektora sadarbības veicināšanai. Viens no „ekonomikas izrāviena” pamatprincipiem ir sabiedrības līdzdalība inovatīvas ekonomikas un jaunu pieeju meklēšanā. Deputātu pienākums ir pēc iespējas atvieglot iedzīvotāju iespējas brīvprātīgi līdzdarboties sabiedrisko organizāciju darbā, lai vairotu sociālo kapitālu ekonomikas attīstībai. 

Foto avots: http://tlc.howstuffworks.com/family/easy-volunteer-activities-for-kids.htm

Komunistiskā „psihiatrija” – vēl dzīva?

Nepiedodami ir valsts un ikviena politiķa līdz šim ignorētie PSRS noziegumi, kas tika vērsti pret disidentiem un kurus piespiedu kārtā ieslodzīja valsts psihiatriskajās slimnīcās. Šo cilvēku dzīves tika izpostītas, un viņu veselība sagandēta tikai tāpēc, ka viņi atļāvās un nebaidījās runāt par Latvijas valstisko neatkarību. Padomju režīma genocīds vērsās pret šiem cilvēkam ar visu savu nežēlīgo bardzību, kura pat pēc 20 neatkarības gadiem, netiek pilnvērtīgi atzīta. Vēlētos norādīt uz 7. marta „Latvijas Avīzes” rakstu „Traks uz mūžu”, kurā šis jautājums tiek aktualizēts. Kā norādīts rakstā, tad Lietuva un Igaunija šo postpadomju kauna traipu izdzēsa jau 90-to gadu sākumā. Pēdējais laiks to darīt arī mums.

Šobrīd Saeimā kopā ar kolēģiem esmu uzsākusi darbu pie likumiem, ar kuru palīdzību šo problēmu varētu atrisināt. Redzu trīs soļus:

• Nepieciešams pilnīgi jauns likums, kurā būtu 3-5 panti, kas skaidri pateiktu, ka visi padomju genocīda psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītie cilvēki, bija veseli.
• Grozīt likumu par „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un noteikt, ka psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītie disidenti ir „politiski represētās personas”.
• Jāveido neatkarīgs ārstu un juristu apvienotais konsīlijs, kas lems par to ārstu atbilstību ieņemamajam amatam, kuri strādāja totalitārā režīma uzdevumā.

Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka, ja cilvēks pauda savus uzskatus un tika spundēts, tad viņu slimu padarīja tieši zāļošana un spīdzināšana. Šis ir ārstniecības iestāžu, ārstu un politiskā režīma ētikas un tiesiskuma jautājums, kuru nedrīkst atstāt bez risinājuma!

Foto avots: http://erikbrewer.wordpress.com/2011/03/12/does-the-bible-promote-communism/

Atzīmējot komunistiskā genocīda un upuru piemiņas dienu - 25. martu

Kopā ar Lidiju Lasmani-Doroņinu (varonīgo disidenti)