Taisnīga tiesa = savlaicīga tiesa

Saeimā nupat norisinājās konference „Taisnīga tiesas ir savlaicīga tiesa: kā novērst tiesu sēžu atlikšanu”. Konferences galvenais mērķis bija meklēt praktiskus risinājumus, lai novērstu tiesiskuma graušanu caur nesamērīgi gariem tiesu procesiem, kas rodas no tiesas sēžu atlikšanas procesa dalībnieku neierašanās rezultātā. Par konferences vadmotīvu tika izvēlēts Lielbritānijas politiķa Viljama Gladstona teiciens (1809-1898) “Justice delayed is justice denied”, kuru var pārtulkot kā „Nokavēts tiesiskums ir neīstenots tiesiskums”.

Konferencē Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja uz to, ka Saeima jau strādā pie apjomīgiem likumu grozījumiem, liels panākums ir uzlabojumi Kriminālprocesa likumā kurus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 24. maija plenārsēdē. Tomēr vēl daudz darāms tiesu darba efektivizācijai.

Kā norādīja deputāts Andrejs Judins un citi, nav pieņemams, ka tiesvedības ieilgst nesamērīgi ilgi, jo reāli tiek atliktas gandrīz puse no nozīmētām tiesu sēdēm. Konferences dalībnieki centās iezīmēt konkrētus risinājumus, kā novērst pārmērīgi biežo tiesu sēžu atlikšanu, un rezultāts bija labs. Konkrēti izskanēja:

1) Aicinājums tiesnešiem aktīvāk pielietot tās tiesiskās normas, kas šobrīd jau ir viņu rokās – soda naudas uzlikšana par necieņu pret tiesu (vienas tiesas sēdes atlikšana izmaksā ap 300 latu), drošības līdzekļa maiņa, ja apsūdzētais atkārtoti neattaisnoti neierodas uz sēdi, u.c.

2) Rudenī beidzot jāsāk darboties „Tiesu elektroniskam kalendāram”, kas saskaņos tiesnešu, advokātu, un prokuroru laika plānus. Tas novērsīs to, ka tiesu sēdes atliek tāpēc, ka advokāts vai kāds cits ir aizņemts citā tiesu procesā, vai ir ieplānojis atvaļinājumu.

3) Efektīva tiesas pavēstes izsūtīšana – varētu izmantot īsziņas un e-pastus, nodrošinot, ka tiek saņemts apstiprinājums par pavēstes nosūtīšanu. Ja kāds prāvas dalībnieks neierodas neskatoties uz pavēstes saņemšanu, attiecīgās sēdes darbu turpina bez viņa.

4) Pusi no kriminālprocesu sēdēm kavē apsūdzēto neierašanās vai aizbildinājumi. Blakus efektīviem sodiem un piespiedu līdzekļiem derētu veicināt apsūdzēto motivāciju ierasties uz tiesu, proti, paredzēt iespēju, ka viņam piespriež maigāku sodu par labo attieksmi pret tiesas darbu.

5) Veidojas jauni veidi, kā efektīvāk dokumentēt, vai kāds tiesas sēdes dalībnieks nevar ierasties slimības dēļ.

Bija vēl citi ļoti konkrēti ierosinājumi, tai skaitā no investoru pārstāvjiem. Pārmērīgi biežā tiesu sēžu atlikšana nekavē tikai tiesiskumu un sabiedrības uzticību tiesu varai, tā arī kavē investoru ieguldījumus, kas Latvijai ir ļoti vajadzīgi. Tāpēc mudinājums visiem: nekavēsim tiesas!

Plašāk informāciju skatīt šeit: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19740-konference-taisniga-tiesa-ir-savlaiciga-tiesa-ka-noverst-tiesu-sezu-atliksanu

Foto avots: http://www.saeima.lv/lv/galleries/view/1261

Līdzdalība IV – Brīvprātīgais darbs

Brīvprātīgais darbs ir viens no pilsoniskās sabiedrības stūrakmeņiem un valstiskās līdzdalības veids. Tā būtība slēpjas ne tikai vienas reizes palīdzībā, bet gan ilgstošā sadarbībā ar kādu biedrību, palīdzot tai sasniegt savus mērķus.

Vakar notika ražena tikšanās ar Valmieras novada fonda vadītāju Ansi Bērziņu. Pārrunājām aktuālos jautājumus par „brīvprātīgā darba” jēdziena daudz skaidrāku formulējuma iespējām likumos. Šajā sakarā šobrīd notiek darbs trijos virzienos:

1) Saeimā apstiprināti grozījumi „Civillikumā” 2. lasījumā, kas nosaka brīvprātīgā darba līguma slēgšanas kārtību un nosacījumus;

 

2) Finanšu ministrija gatavo grozījumus MK noteikumos par grāmatvedību, kuros noteiks, ka NVO, kas neveic saimniecisko darbību, var brīvprātīgi nodarbināt grāmatvedi; 

3) Būs jāprecizē „Biedrību un nodibinājuma likuma” 8. pants par brīvprātīgo darbu.

Jau pirmdien, 14. maijā, Saeimā notiks ikgadējais NVO forums, kurā tiks aplūkoti aktuālie jautājumi sabiedriskā un valsts sektora sadarbības veicināšanai. Viens no „ekonomikas izrāviena” pamatprincipiem ir sabiedrības līdzdalība inovatīvas ekonomikas un jaunu pieeju meklēšanā. Deputātu pienākums ir pēc iespējas atvieglot iedzīvotāju iespējas brīvprātīgi līdzdarboties sabiedrisko organizāciju darbā, lai vairotu sociālo kapitālu ekonomikas attīstībai. 

Foto avots: http://tlc.howstuffworks.com/family/easy-volunteer-activities-for-kids.htm

Komunistiskā „psihiatrija” – vēl dzīva?

Nepiedodami ir valsts un ikviena politiķa līdz šim ignorētie PSRS noziegumi, kas tika vērsti pret disidentiem un kurus piespiedu kārtā ieslodzīja valsts psihiatriskajās slimnīcās. Šo cilvēku dzīves tika izpostītas, un viņu veselība sagandēta tikai tāpēc, ka viņi atļāvās un nebaidījās runāt par Latvijas valstisko neatkarību. Padomju režīma genocīds vērsās pret šiem cilvēkam ar visu savu nežēlīgo bardzību, kura pat pēc 20 neatkarības gadiem, netiek pilnvērtīgi atzīta. Vēlētos norādīt uz 7. marta „Latvijas Avīzes” rakstu „Traks uz mūžu”, kurā šis jautājums tiek aktualizēts. Kā norādīts rakstā, tad Lietuva un Igaunija šo postpadomju kauna traipu izdzēsa jau 90-to gadu sākumā. Pēdējais laiks to darīt arī mums.

Šobrīd Saeimā kopā ar kolēģiem esmu uzsākusi darbu pie likumiem, ar kuru palīdzību šo problēmu varētu atrisināt. Redzu trīs soļus:

• Nepieciešams pilnīgi jauns likums, kurā būtu 3-5 panti, kas skaidri pateiktu, ka visi padomju genocīda psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītie cilvēki, bija veseli.
• Grozīt likumu par „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un noteikt, ka psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītie disidenti ir „politiski represētās personas”.
• Jāveido neatkarīgs ārstu un juristu apvienotais konsīlijs, kas lems par to ārstu atbilstību ieņemamajam amatam, kuri strādāja totalitārā režīma uzdevumā.

Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka, ja cilvēks pauda savus uzskatus un tika spundēts, tad viņu slimu padarīja tieši zāļošana un spīdzināšana. Šis ir ārstniecības iestāžu, ārstu un politiskā režīma ētikas un tiesiskuma jautājums, kuru nedrīkst atstāt bez risinājuma!

Foto avots: http://erikbrewer.wordpress.com/2011/03/12/does-the-bible-promote-communism/

Atzīmējot komunistiskā genocīda un upuru piemiņas dienu - 25. martu

Kopā ar Lidiju Lasmani-Doroņinu (varonīgo disidenti)

Līdzdalība III – Iesniegumi

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēdējos mēnešus cītīgi ir strādājusi pie grozījumiem „Iesniegumu likumā”. Šodien Saeima pieņēma grozījumus galīgajā lasījumā. Šis likums nosaka un regulē iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē. Iesniegumi var būt visdažādākie. Iedzīvotāji mēdz rakstīt iestādēm, meklējot risinājumu gan personīgām problēmām, gan, lai rosinātu reformas likumos un pārvaldes problēmās. Ierēdņu pienākums ir atbildēt uz iesniegumu pēc būtības viena mēneša laikā. Līdz ar to šis likums veicina iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldēs uzlabošanā, un ir būtisks rīks iedzīvotājiem saņemt risinājumus savām problēmām.

Grozījumi likumā paredz daudz ērtāk sazināties ar attiecīgajām iestādēm izmantojot portālu www.latvija.lv. Šī vietne, kurā jau šobrīd iedzīvotāji var elektroniski saņemt gan pašvaldības, gan valsts sniegtos pakalpojumus, līdz ar grozījumu stāšanos spēkā, darbosies kā informācijas centrāle, kas nosūtīs tālāk attiecīgo iesniegumu piekritīgajai valsts institūcijai. Likuma grozījumi arī mazinās administratīvo slogu un uzlabos komunikāciju ar sabiedrību. Proti, ja iesniegums ir nosūtīts nepareizai iestādei, tad tā, informējot iedzīvotāju, var pati pārsūtīt šo iesniegumu tai iestādei, kura spēs pēc būtības skaidrot uzrunāto jautājumu. Turklāt iestādēm būs tiesības sadarboties, lai sniegtu kopīgu atbildi uz vienu un to pašu jautājumu, kas veicinās sadarbību starp iestādēm un līdz ar to – arī citu jautājumu kvalitatīvākus risinājumus. Ja uz iesnieguma saturu nav iespējams sniegt atbildi pēc būtības un šādi iesniegumi tiek saņemti atkārtoti, iestāde varēs uz tiem neatbildēt.

Visi minētie grozījumu piemēri ir būtiski sabiedrības līdzdalības uzlabojumi valsts pārvaldē no vienas puses un valsts administratīvā sloga mazinājumi un līdzekļu ekonomija no otras puses. Līdzdalība šajā gadījumā izpaužas kā saturiska un jēgpilna mijiedarbība starp iedzīvotāju un valsts institūciju, kuras pamatā ir jautājumi un atbildes pēc būtības, kas ļauj sekmīgi risināt attiecīgo sabiedrības problēmu.

Foto avoti:

http://www.saimnieks.lv/Ekonomika_un_finanses/8720/

http://www.anglobalticnews.co.uk/profiles/blogs/skaidrojums-kadas-ir-iespejas-nokartot-formalitates-latvija-klat-

Pateicība no dzīvnieku aizstāvju biedrībām

Labdien, visu dzīvnieku aizsargu vārdā vēlamies Jums pateikties par ceturtdien, 8.martā, Saeimas plenārsēdē pausto atbalstu nežēlīgas un Latvijas tradīcijām svešas kaušanas metodes aizliegšanai. Lai arī deputātu vairākums šo ideju neatbalstīja, tomēr tādi politiķi kā Jūs liek mums nezaudēt ticību un turpināt darbu cerībā, ka agri vai vēlu šis jautājums tiks atrisināts par labu dzīvniekiem, nevis šaurām un šaubīgām biznesa interesēm.

Ar cieņu,

Laura Karnīte
"DzīvniekuSOS"

Solvita Vība

"Dzīvnieku drauga fonds"