Jaunās 10. Saeimas deputātes Rasmas Kārkliņas pirmā tikšanās ar vēlētājiem

Autore: Sandra Milevska
 

Tikai nedēļu pēc 10. Saeimas vēlēšanām Filadelfijas latviešiem bija iespēja, kā Rīgas vēlēšanu apgabala balsotājiem, tikties ar pašu ievēlēto (piepalīdzot ar daudziem krustiņiem) jauno deputāti Rasmu Kārkliņu no „Vienotības”. 2010. gada 10. oktobrī Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā Sandra Milevska iepazīstināja Kārkliņu kādiem 35 interesentiem.
 

Rasma Kārkliņa uzsvēra sešus punktus, kas šīs vēlēšanas padarīja par liktenīgām krustcelēm, kuru iznākums varēja būt pavisam citāds.
 

1. Viņa minēja izplatītās bažas, ka labs procents vēlētāju savu vilšanos izrādīs vispār neejot balsot, un norādīja arī uz lielo, līdz pēdējai minūtei neizlēmušo, balsotāju procentu – 40% – kuru vairākums bija latvieši. Daudzi prognozēja krieviskajam „Saskaņas centram” 35 vietas Saeimā, bet „Vienotībai” mazāk par psiholoģiski svarīgo ciparu 30. Tomēr dažādas grupas sarosījās, nodibinājās organizācija „ejambalsot.lv”, un galu galā nobalsoja 63%, skaitot pret iedzīvotāju reģistru.

2. Vērā ņemamais punkts ir „Vienotības” iegūtie 33 Saeimas krēsli, kas ir skaidrs mandāts no tautas un kas ļauj bez grūtībām prognozēt prezidenta izvēli attiecībā uz premjeru un valdības veidošanu.

3. Balsotāji tomēr neuzķērās uz vērienīgās, drīzāk neatvairāmās, iepriekšējās varas pārstāvju „Par Labu Latviju” kampaņas par summu 600.000 Ls legāli izdotu, un nelegāli otru tikpat. PLL smagi izgāzās, neskatoties uz, t.s., AŠ² izdoto milzīgo naudu.

4. 10. Saeimas vēlēšanas arī iezīmējās ar Latvijas politikas strukturālām pārmaiņām, Pirmā būdama mazo partiju konsolidācija. Visi pieci Saeimā iekļuvušie spēki nav vis partijas, bet gan partiju apvienības, vai nu jau agrāk dibinātas, kā ZZS, vai jaunās, kā „Vienotība” vai VL-TB/LNNK.

5. Vēl viena izmaiņa ir radikāli krieviskās PCTVL, Ždanokas, partijas neievēlēšana ar stipri zemu iegūto procentu 1,43%, kas izņem no aprites vienu ilgi pastāvējušu grupu.

6. Un pēdējais – iespēja precizēt izvēlētā saraksta kandidātu secību ar plusiem vai svītrojumiem, kuru balsotāji ļoti aktīvi izmantoja.

Vēlēšanu kampaņas izcēlās ar PLL un SC lielajiem izdotajiem līdzekļiem, kā arī ar vājajām oficiālajām debatēm. Rasma Kārkliņa pastāstīja kā viņa pati veidoja, tāpat kā daži citi kandidāti, savu personīgo kampaņu, uzrunājot pilsoņu grupas un dalot lapiņas, kas esot bijis pārsteidzoši ietekmīgs līdzeklis.
 

Pats galvenais Rasmas Kārkliņas vēstījums palika vārdos nepateikts, bet tas izskanēja zemtekstā viscaur: jauna cerība, jauns pozitīvs noskaņojums lielu izmaiņu priekšvakarā. Paldies Rasmai!

Foto: Aldis Rozenbergs