otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Polittehnologam: „Sēdies, 2!”

10. Saeimas vēlēšanas izceļas uz agrāko vēlēšanu fona ar to, ka šoreiz rezultātu mazākā mērā noteica partiju un partiju apvienību ieguldītie naudas līdzekļi priekšvēlēšanas kampaņā. Piemēram, rēķinot uz vienu Saeimā iekļuvušo deputātu, „PLL” samaksāja 111,976 tūkstošus latus, bet VL-TB/LNNK – 15,282, taču abas apvienības ieguva 8 mandātus. Kāds faktors nospēlēja nozīmīgāku lomu?
Pēc manām domām tā ir tiešā uzrunāšana un komunikācija. Cilvēki Latvijā vēlas būt pilsoniski aktīvi, taču politiskā elite vienmēr to ir centusies apslāpēt. Iedzīvotāji vēlas piešķirt politikai seju. Savas individuālās kampaņas laikā es centos veidot komunikāciju tieši uzrunājot vēlētājus gan uz ielas, gan arī tiekoties ar NVO pārstāvjiem. Un rezultāts ir ļoti labs – cilvēki ir atsaucīgi un, lai gan saruna dažkārt ieiet kādu sīku, sadzīvisku problēmu risināšanā, kopumā cilvēku valstiskā domāšana ir daudz racionālāka par dažu labu publisko oratoru. Ļoti iepriecina jaunu cilvēku atsaucība un interese par politiskajiem procesiem un kritiska to izvērtēšana. Publicitāte medijos pārklāj lielāku auditoriju, taču tiešā komunikācija ir saikne, no kuras sākas politiskā kultūra. Ir svarīgi nepārtraukt šo saiti arī vēlēšanu starplaikos.

Polittehnoloģiskās everģēlības ir guvušas sliktu novērtējumu savā dārgajā ādas vāku apliecībā. Un sabiedrības tintes atstātās pēdas ir gaidas pēc godīgas politikas.



Foto: Aldis Rozenbergs

trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

„Pastāvēs, kas pārvērtīsies...” (Rainis)

Šiem dzejnieka vārdiem ir jākļūst par Latvijas politiskās kultūras pamatmotīvu. Un pilsoņu izdarītā izvēle sniedz mandātu jauniem un godīgiem deputātiem mainīt politisko kultūru Latvijā.

Raugoties uz 10. Saeimas rezultātiem, pilsoņi ir aktīvi izmantojuši savas tiesības ar plusiņiem atbalstīt un ar svītrojumiem kritizēt deputātu kandidātus. Izcils rezultāts atzīmējams akadēmiķim profesoram Andrim Buiķim: vēlētāji savu vēlmi viņu redzēt Saeimā izrādīja ar vienpadsmit ar pusi tūkstošiem plusiņu. Līdz ar to profesors no Vienotības Rīgas apgabala 13.vietas pacēlās uz trešo vietu!

Redzam, ka mīts par Latvijas pilsonisko pasivitāti nav patiess, un to pierāda konvencionālā līdzdalība – piedalīšanās parlamenta vēlēšanas ekonomiskās recesijas ēnā. Redzam arī, ka vēlētāji ļoti apdomāja savus balsojumus, atbalstot godīgus un izglītotus kandidātus.

ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris

Jaunās 10. Saeimas deputātes Rasmas Kārkliņas pirmā tikšanās ar vēlētājiem

Autore: Sandra Milevska
 
Tikai nedēļu pēc 10. Saeimas vēlēšanām Filadelfijas latviešiem bija iespēja, kā Rīgas vēlēšanu apgabala balsotājiem, tikties ar pašu ievēlēto (piepalīdzot ar daudziem krustiņiem) jauno deputāti Rasmu Kārkliņu no „Vienotības”. 2010. gada 10. oktobrī Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā Sandra Milevska iepazīstināja Kārkliņu kādiem 35 interesentiem.
 
Rasma Kārkliņa uzsvēra sešus punktus, kas šīs vēlēšanas padarīja par liktenīgām krustcelēm, kuru iznākums varēja būt pavisam citāds.
 
  1. Viņa minēja izplatītās bažas, ka labs procents vēlētāju savu vilšanos izrādīs vispār neejot balsot, un norādīja arī uz lielo, līdz pēdējai minūtei neizlēmušo, balsotāju procentu – 40% – kuru vairākums bija latvieši. Daudzi prognozēja krieviskajam „Saskaņas centram” 35 vietas Saeimā, bet „Vienotībai” mazāk par psiholoģiski svarīgo ciparu 30. Tomēr dažādas grupas sarosījās, nodibinājās organizācija „ejambalsot.lv”, un galu galā nobalsoja 63%, skaitot pret iedzīvotāju reģistru.
  1. Vērā ņemamais punkts ir „Vienotības” iegūtie 33 Saeimas krēsli, kas ir skaidrs mandāts no tautas un kas ļauj bez grūtībām prognozēt prezidenta izvēli attiecībā uz premjeru un valdības veidošanu.
  1. Balsotāji tomēr neuzķērās uz vērienīgās, drīzāk neatvairāmās, iepriekšējās varas pārstāvju „Par Labu Latviju” kampaņas par summu 600.000 Ls legāli izdotu, un nelegāli otru tikpat. PLL smagi izgāzās, neskatoties uz, t.s., AŠ2 izdoto milzīgo naudu.
  1. 10. Saeimas vēlēšanas arī iezīmējās ar Latvijas politikas strukturālām pārmaiņām, Pirmā būdama mazo partiju konsolidācija. Visi pieci Saeimā iekļuvušie spēki nav vis partijas, bet gan partiju apvienības, vai nu jau agrāk dibinātas, kā ZZS, vai jaunās, kā „Vienotība” vai VL-TB/LNNK.
  1. Vēl viena izmaiņa ir radikāli krieviskās PCTVL, Ždanokas, partijas neievēlēšana ar stipri zemu iegūto procentu 1,43%, kas izņem no aprites vienu ilgi pastāvējušu grupu.
  1. Un pēdējais – iespēja precizēt izvēlētā saraksta kandidātu secību ar plusiem vai svītrojumiem, kuru balsotāji ļoti aktīvi izmantoja.
Vēlēšanu kampaņas izcēlās ar PLL un SC lielajiem izdotajiem līdzekļiem, kā arī ar vājajām oficiālajām debatēm. Rasma Kārkliņa pastāstīja kā viņa pati veidoja, tāpat kā daži citi kandidāti, savu personīgo kampaņu, uzrunājot pilsoņu grupas un dalot lapiņas, kas esot bijis pārsteidzoši ietekmīgs līdzeklis.
 
Pats galvenais Rasmas Kārkliņas vēstījums palika vārdos nepateikts, bet tas izskanēja zemtekstā viscaur: jauna cerība, jauns pozitīvs noskaņojums lielu izmaiņu priekšvakarā. Paldies Rasmai!








Foto: Aldis Rozenbergs

piektdiena, 2010. gada 8. oktobris

Saskaņas centrs – kāda ir partijas iekšējā demokrātija?

Provizoriskie 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti parāda, ka „Saskaņas centrs” (SC) ir ieguvis 29 mandātus. Taču bažas rada patiesā SC integrācijas politika, jo skatoties uz ievēlēto sarakstu, tad ir redzams, ka nav ievēlēta neviena sieviete un tikpat kā neviens latvietis. No SC Rīgas apgabalā ar 8. numuru startēja filozofijas zinātņu doktore Anita Jēkabsone. Ja jaunā koalīcija slēgs sadarbības līgumu ar SC, tad partijai iekšēji būtu jāpierāda savi priekšvēlēšanu vārdi par augstas klases profesionāļiem un jāvirza A. Jēkabsone izglītības ministres amatam.

Avoti:
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=86596
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=4&cbutton=6106232127

Aleksejs Loskutovs – tieslietu ministrs


Šobrīd sarunās par jaunās valdības veidošanu un koalīcijas sastāvu publiskajā telpā parādās informācija par iespējamo ministru vārdiem. Tieslietu ministra posteni iekārojuši ZZS. Portāls „Delfi” ziņo, ka „neoficiāli izskanējis, ka Lembergs cenšoties panākt, lai tieslietu ministra amats būtu ZZS vai tai lojāla kandidāta rokās, pamatojot to ar nepieciešamību nodrošināt ietekmi TM pārraudzītajā Uzņēmumu reģistrā (UR). Ministrs ir tiesīgs izskatīt sūdzības par UR lēmumiem un rīkoties.”

Viens no profesionālākajiem šī amata kandidātiem būtu no Vienotības saraksta 10. Saeimā ievēlētais Aleksejs Loskutovs. Viņa plašā akadēmiskā pieredze un praktiskā darbība KNAB vadītāja amatā jau ir pierādījusi, ka ar sabiedrības atbalstu un tiesiskiem ieročiem viņš spēj pretdarboties politiskajam spiedienam, ko radīja toreizējā Aigara Kalvīša valdība. Vienotībai vajadzētu uzstāt uz A. Loskutova kandidatūras izvirzīšanu, kas sekmētu proaktīvu tiesiskuma un atvērtas politikas aizstāvēšanu ilgtermiņā!

Avoti:

pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

Vieslekcija Prinstonas Universitātē


Nākamās nedēļas otrdienā 12. oktobrī es uzstāšos ar vieslekciju ASV Prinstonas Universitātē. Tas notiks Krievijas un Eirāzijas pētniecisko studiju lekciju ietvaros jautājumā par korupcijas pētniecību šajā reģionā.

Nedaudz ieskicējot saturu varu teikt, ka, lai gan ir likumi un citi korupcijas institucionālās kontroles līdzekļi, reti vērojama konkrēta atbildība, jo trūkst politiskās gribas un pastāv komunisma laika mantojums, kad politisko rīcību noteica nerakstīti likumi. Plašāk formulējot, var teikt, ka postkomunisma valsts iekārtās mēdz būt īpašas attiecības starp formālām un neformālām institūcijām, un pēdējās bieži vien ir noteicošās. Līdz ar to daudziem nav būtiski ievērot likumus un ētiku.

Plašāka informācija: http://www.princeton.edu/~piirs/programs/RES/

Foto avots: http://www.ronsaari.com/stockImages/newJersey/PrincetonBlairHallInFallM.jpg