Laikā, kad Latvijas iedzīvotāji pamet valsti ekonomisku vai kādu citu apstākļu vadīti, ir nepieciešams politisks lēmums par savu tautiešu tuvināšanu valstij. Tāpēc, manuprāt, būtisks jautājums ir dubultpilsonības piešķiršana. Šobrīd šis jautājums ir aktualizēts Saeimas „Vienotības” frakcijā.
Valda Dombrovska valdības deklarācijas punkts Nr. 6.17. nosaka , ka „izstrādāsim grozījumus „Pilsonības likumā”, paredzot dubultpilsonības iespējas Latvijas pilsoņiem, kas ieguvuši ES un NATO dalībvalstu pilsonību, kā arī atjaunojot pilsonības iegūšanas tiesības visiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un viņu bērniem, kas atstāja Latviju PSRS un Vācijas okupācijas režīmu laikā”. „Vienotības” frakcija iestājas arī par Austrālijas latviešu kopienas iekļaušanu dubultpilsonības grupā, jo to nosaka ilgstošā komunikācijas un atbalsta saikne starp Latviju un tautiešiem Austrālijā.
Vēlētos norādīt divus galvenos punktus, kuri būtu jāmaina. Pirmkārt, piekrītot jurista Egila Levita viedoklim, ka būtu „Pilsonības likumā” jāatceļ termiņa ierobežojums – 1995. gada 1. jūlijs, – līdz kuram trimdas latvieši varēja reģistrēties, vienlaikus paturot okupācijas periodā iegūto otro pilsonību. Otrkārt, ja viens no vecākiem ir pilsonis, bet otrs, nē, tad neatkarīgi no piedzimšanas un vecāku dzīves vietas, bērns kļūst par pilsoni. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka jau šobrīd ārzemju latvieši var reģistrēt savus bērnus par pilsoņiem.
Foto: http://baltic-ireland.ie/datnes/2010/07/pases-004.jpg
