Uzbrukums Satversmei un vēlētāju tiesībām

Latvijas Republikas Satversmē ir seši „svētie” panti, kas veido mūsu valstisko pamatu un kurus var grozīt tikai ar tautas nobalsošanu. Viens no tiem ir, ka „Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanas.” Vakardienas (16.6.) Saeimas plenārsēdē ZZS un Saskaņas Centra deputāti balsoja par šī panta maiņu tādējādi, ka vēlētāji Saeimas vēlēšanās vairs nevarēs balsot aizklāti, bet tas būs jādara tikai un vienīgi atklāti. Vienotības un VL-TB/LNNK deputātiem tikai par mata tiesu izdevās apstādināt šo antikonstitucionālo iniciatīvu. Labi, ka tā, bet ko šis gadījums pasaka par tiem ZZS un Saskaņas Centra deputātiem, kuri balsoja PAR to, ka turpmāk Saeimas vēlēšanās jābalso atklāti?

Pirmkārt, tas pasaka to, ka šie deputāti nesaprot, ka arī likumdevējs demokrātijā nedrīkst ķerties klāt pie valsts iekārtas būtisku pamatprincipu likvidācijas. Pilsoņu tiesības par saviem pārstāvjiem balsot aizklāti ir viens no katras demokrātijas pamatprincipiem. Šo ZZS virzīto antidemokrātisko priekšlikumu var uzskatīt kā klaju ņirgāšanos par pilsoņu politiskajām tiesībām Latvijā.

Otrkārt, jānorāda, ka attiecīgie deputāti šo soli spēra oportūnistiski un demagoģiski, jo ar to centās saduļķot diskusiju attiecībā uz aizklātajiem balsojumiem Saeimā. Aizklātai balsošanai Saeimā ir pilnīgi cita nozīme, nekā tas ir, pilsoņiem balsojot par Saeimu. Galvenā doma atklātiem balsojumiem Saeimā ir tā, ka deputātiem ir jāpierāda savi vārdi ar darbiem, proti, parādīt vēlētājiem savu lēmumu skaidri un atklāti balsojot Saeimas plenārsēdēs. Tā ir demokrātiska prasība ko aizstāvu es un daudzi mani Saeimas kolēģi. Aicinājumu par atklātu balsošanu Saeimā nekādā veidā nedrīkst sasaistīt ar antikonstitucionāliem aicinājumiem, ka pilsoņiem Saeimas vēlēšanās jābalso atklāti. Tā ir provokatīva ņirgāšanās par pilsoņu tiesībām.

Foto avots:

http://www.kandidatiuzdelnas.lv/jaunumi/raksti/pasvaldiba-ka-tramplins-uz-saeimu/

Kas ir „mēs”?

Ne tikai darbi, arī vārdi un jēdzieni ko mēs lietojam veido politisko vidi un pašu politiku. Der uzmanīgi sekot līdzi, kā daudzi Latvijas komentētāji lieto vārdiņu „mēs,” proti, tajā ietverot domu, ka „mēs visi” esam vienādi, un tieši politikā. Bet tā nav, demokrātisku sabiedrību veido ļoti dažādi cilvēki, dažādi skatu punkti, dažādi darbi. Daudzveidība ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, kas ir tiešā pretstatā ar padomju laikā uzspiesto mākslīgo domu un darbu vienādošanu. „Mēs” neesam visi vienādi! Vispārinājumi ir ne tikai maldinoši, tie ir pat bīstami. Paskaidrošu, kāpēc.

Vispārinājumi par politiskiem procesiem rada nolemtības sajūtu. „Visi” politiķi ir blēži, un „mēs” kā pilsoņi arī tādi esam. Nekā darīt — kas ir, tas ir! Muļķības. Vēsture un ikdienas politiskie notikumi skaidri rāda, ka katrā sabiedrībā ir atšķirīgi cilvēki un spēki, kas vēstures ratu var virzīt pavisam atšķirīgos virzienos. Un te pat nav jāpiesauc Napoleons vai mūsu brīvības cīnītāji, katra iedzīvotāja ikdienas darbība ietekmē valsts likteni. Un šeit nu gan var lietot vārdiņu „mēs”— katrs no mums vienā vai otrā veidā ietekmē valsts likteni. Arī neko nedarīšana ietekmē to, kas notiek Latvijā. Ja kāds saka „es jau neko nevaru ietekmēt” un tāpēc neiet balsot vai aizbrauc no valsts — arī tā ir rīcība, kas veido Latvijas nākotni. Jo tukšums jau nepaliek, tas ir gan fizikas, gan politikas pamata likums.

Būsim uzmanīgi, kā mēs paši un kā citi mums apkārt lieto vārdiņu „mēs”. Ja to lieto, lai uzsvērtu tautas kopību vai kopējos pilsoniskos pienākumus, tad ir labi. Bet ļoti jāuzmanās no vispārinājumiem, kas noliedz individuālā cilvēka atbildību un ietekmi uz to, kas notiek mums apkārt. Izvairīsimies no maldīgiem vispārinājumiem par norisēm publiskā telpā, uzsvērsim analītiski precīzāko un reizē konstruktīvo atziņu, ka sabiedrību un mūsu politisko nākotni veido ļoti atšķirīgi indivīdi un spēki.