Komisijas

LR 11. Saeima

1) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2) Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Saimnieciskā komisija (03.11.2011 - 01.04.2012, likvidēta komisija)


LR 10. Saeima

1) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:
 
Uzsākot darbu 10. Saeimā komisija lēma par likumprojektiem, kuru izskatīšana saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu var tikt turpināta 10. Saeimā. Tie bija:
  • Vēlētāju apvienību finansēšanas likums (nevirzīja),
  • Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (prasīja precizējumu),
  • Grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (virzīja),
  • Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (virzīja),
  • Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (virzīja).

Darbs pie nozīmīgākajiem likumprojektiem:
  • Grozījumi biedrību un nodibinājumu likumā - sniedzu priekšlikumus par birokrātiska sloga mazināšanu mazajām biedrībām; darbs pie likumprojekta turpinās LR 11. Saeimā.
  • Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā - sniedzām priekšlikumus par attīstības plānu strukturēšanu, ieviešanu un uzraudzību, kā arī par Pārresoru koordinācijas centra izveidi; darbs pie jaunā NAP izstrādes turpinās LR 11. Saeimā
  • Teritorijas attīstības plānošanas likums - sniedzu priekšlikumus par sabiedrības līdzdalības paplašināšanu attīstības jautājumu lemšanā.


    Gan paralēli, gan izskatāmo likumprojektu ietvaros komisijā tika aplūkoti sekojoši jautājumi:

    • Plānošanas reģionu darbības nākotne – 17.11.10. komisijas sēdē tika aicināti visu plānošanas reģionu pārstāvji, Pašvaldību savienības pārstāvis un RAPLM pārstāvji. Visi reģionu pārstāvji iezīmēja trīs būtiskākās lietas – no normatīva viedokļa plānošanas reģioni kā atvasināta publiska persona darbojas reģionālas pašvaldības statusā (šī norma tika politiskā procesā veidota ilgu laiku), plānošanas reģioni piesaista lielus ES struktūrfondu līdzekļus projektu attīstībai, kas kalpo par visas tautsaimniecības veicinošu faktoru un plānošanas reģioni veido nozīmīgu saiti starp vietējo pašvaldības līmeni un valsts līmeni jautājumos, kuros vietējās pašvaldības nespētu pilnvērtīgi darboties, piemēram, transporta un vietējo pārvadājumu funkcija. Es diskusijā atbalstīju plānošanas reģionu saglabāšanu un rosināju rīkoties līdz 2011. gada budžeta apstiprināšanai – pirmkārt, komisijas vēstules sagatavošana premjeram V. Dombrovskim, kurš uz to laiku bija arī RAPLM ministrs un, otrkārt, aicināt uz komisijas nākamās nedēļas sēdi Finanšu ministrijas un Vides ministrijas, kā nākamās ministrijas, atbildīgās amatpersonas. Pēc nedēļas 23.11. komisijas sēdē FM ziņo, ka budžetā ir paredzēti līdzekļi visiem plānošanas reģioniem kopā 693,000 Ls pamatfunkciju nodrošinājumam un 200,000 Ls sabiedriskajam transportam. Vides ministrijas pārstāvis Artis Stucka ziņo, ka ir MK lēmums par likvidācijas darba grupas izveidi un ka nepieciešams stingri sekot šim lēmumam. 2011. gada 3. janvārī darba grupa sniedz ministru prezidentam risinājumus par plānošanas reģioniem. 2011. gada 3. martā Saeima pieņem lēmumu par plānošanas reģionu nepieciešamību. 
    • 30.11.10. komisijas sēdē tika skatīts jautājums par vienoto atalgojuma sistēmu. Sakarā ar šo jautājumu tika analizēta problemātika par sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības likumu, kas tika pieņemts 2009. gadā kā krīzes likums ar mērķi samazināt sabiedriskajā sektorā algas. FM ministrijas pārstāve skaidroja, ka „atlīdzībā” tiek iekļauta gan darba samaksa, prēmijas, apdrošināšana, piemaksas. Šī sistēma ir veidota kā stimulu sistēma, lai motivētu darbiniekus. Uz šo apgalvojumu es paudu viedokli, ka nav nepieciešamas šādas motivācijas ar piemaksām un būtu lietderīgi šīs atsevišķās daļas integrēt vienā darba algā.
    • Strukturālās reformas. Viena no manām darbības prioritātēm ir visa veida birokrātijas mazināšana valsts pārvaldē. 01.12.10. komisijas sēdē par aktualitātēm valsts pārvaldē ziņoja Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone. Es rosināju pēc sesijas pārtraukuma izvērt jautājumus par sabiedrības līdzdalības aktivizēšanu valsts pārvaldē. 


        2) Eiropas lietu komisija

        Viena no manām darbības prioritātēm ir uzlabot ES fondu ātrāku un efektīvāku apguvi tautsaimniecības sildīšanai. Eiropas lietu komisija darbojas kā parlamentārās kontroles funkcija nozaru ministriju izstrādātajiem priekšlikumiem gan ES rīcībpolitiku, gan ES fondu realizācijai, apguvei un integrācijai. Lielāko daļu komisijas darbības sastāda Latvijas nacionālo pozīciju apstiprināšana un līdz ar to mandāta gūšanai virzībai ES līmeni. Komisija reaģē arī uz aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar ES fondiem. 22.12.10. sēdē tika aplūkots Valsts kontroles publiskotais ziņojums par FM darbību ES struktūrfondu apgūšanā. Es diskusijā aicināju  Valsts kontrolieri I. Sudrabu un FM pārstāvi A. Antonovu  vērst uzmanību uz to, ka ir nepieciešams dziļāk analizēt normatīvos aktus un mainīt tos, kuri rada administratīvo slogu ES fondu apsaimniekotājiem. Neskatoties uz to, ka tehnisko atbalstu, proti, 6 valsts institūciju darbību sedz no ES līdzekļiem, tas rada nepamatoti lēnu attīstību, piemēram, kontroles funkcijas – tiek pārbaudīts katrs izlietotais santīms katrā projektā, kas ir bezjēdzīgi un laikietilpīgi. Ir nepieciešams stingrāk regulēt amatpersonu atbildību par to, ka tiek maldināta FM par spēju apgūt līdzekļus. Rosināju turpināt šo diskusiju, padziļināti aplūkojot iespēju grozīt normatīvos aktus un samazināt liekos administratīvos šķēršļus.

        Nav komentāru:

        Ierakstīt komentāru