svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Labās gribas prezumpcija

Kad ierunājāmies par problēmām iedzīvotāju saskarsmē ar varas pārstāvjiem, pārāk bieži atzīmējam, ka attiecības mēdz būt saspīlētas. Iedzīvotāji dusmojas un apsūdz ierēdņus pārspīlēti birokrātiskā uzkundzēšanās kārē, ierēdņi – vai politiķi – savukārt, sakreņķējas par ļaužu neizpratni, cik apzinīgi viņi rūpējas par sabiedrību un tās labumu. Kad tas viss kārtīgi apspriests, runātāji bieži nopūšas un saka: „Nav jau brīnumnūjiņas, kā lietas vērst uz labu!”.

Bet—brīnumnūjiņa tomēr ir! Saukšu to par labās gribas prezumpciju. Psihologi skaidro, ka divām personām sastopoties, katrs gan apzināti, gan neapzināti uzreiz uztver visdažādākos signālus no otra cilvēka sejas izteiksmes, stājas un zināms – no valodas. Ja sarunu partneri uzrunā ar priecīgu sveicienu un smaidu, otra puse uzreiz, vai pēc maza apmulsuma brītiņa, reaģē tāpat – tā atplaukst un rodas iespēja vest konstruktīvu sarunu par lietu. No savas pieredzes valsts pārvaldē varu apgalvot, ka vairumam valsts darbinieku ir laba griba, viņi no sirds vēlas savu darbu veikt tā, lai sabiedrībai un katram Latvijas iedzīvotājam būtu labāk. Manuprāt, arī vairums Latvijas ļaudis ir labestīgi un reizē tīri pragmātiski – negrib nevietā „ķert kreņķi”, kur nu vēl saskarē ar kādu valsts iestādi! Nu tad aicinu ikdienišķo saskari sākt ar prezumpciju, ka sarunu partnerim ir šī labā griba, un to izrādiet no savas puses! Un, ja tomēr otrā pusē gadīsies kāds saskābis nūģis, šā vai tā pasmaidiet! Kaut vai lai tam otram ir ko brīnīties—kas tam smaidīgam aiz ādas?

Foto avots: http://www.healthylifestylesblog.co.uk/personal-development/a-positive-attitude-is-everything/

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Politiskie simboli

Valsts dzīvē ļoti liela nozīme ir politiskiem simboliem. Novembris ir mūsu cēlāko simbolu mēnesis, jo tad godājam savus brīvības cīnītājus un neatkarīgās Latvijas valsts dibinātājus. Izrādām godu un visas tautas atmiņā atdzīvinām mūsu varoņu un valstsvīru veikumu, to darām ar ziedu nolikšanu pie kritušo brāļu kapiem, ar karogu izkāršanu un ar svinīgām ceremonijām un runām. Dziedam himnu un viens otru sveicot stiprinām savu patriotismu, uzņemoties to apliecināt ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tas viss ir pacilājoši un reizē veido apziņu, kas ir mūsu valsts galvenās vērtības: brīvība, neatkarība, demokrātija un tiesiskums.

Diemžēl tiesiskuma pamatvērtības simbolisko apstiprinājumu šogad valsts svētkos apēnoja gadījums Valsts prezidenta rīkotā svinīgā koncertā, kad Aivaram Lembergam deva vārdu izteikt savdabīgu video-sveicienu. Tam, kam „dod vārdu” valsts reprezentācijas reizē ir liela simboliska nozīme. Gan es, gan citi klātesošie jutās aizskārti, ka dod vārdu personai, kas ir apsūdzēta smagos kriminālnoziegumos un kam 2008. gadā prokuratūra noteica nodarbošanās aizliegumu ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu. Lai novērstu šādus simboliski kļūmīgus gadījumus nākotnē es kopā ar Saeimas deputātiem Lolitu Čigāni, Andreju Judinu un Alekseju Loskutovu esam nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam ar lūgumu paskaidrot notikušo. Jācer, ka panāksim savu mērķi, ka turpmākie valsts rituāli tiek veidoti apdomīgāk, līdzīgi kā tas notika pēc tam, kad pagājušā gadā muziķi aicināja svētku koncertā atskaņot nevis citu zemju, bet Latvijas komponistu darbus. Šo aicinājumu koncerta rīkotāji ņēma vērā, jādomā, ka tā būs arī ar citiem simboliskiem žestiem.

ceturtdiena, 2011. gada 10. novembris

Vieglāka dzīve biedrībām

Šodien (10.11.) Saeima steidzamības kārtā pieņēma Grozījumus likumā „Par grāmatvedību”, kuri paredz, ka biedrības turpmāk varēs vienkāršāk kārtot savu grāmatvedību. Šis veiksmes stāsts parāda to, ka pilsoniskā sabiedrība spēj ietekmēt Saeimas lēmumus, proti, šo jautājumu rosināja Cēsu invalīdu biedrība, kas vairākkārtēji akcentēja atšķirīgu attieksmi pret biedrībām salīdzinājumā ar reliģiskajām organizācijām, kurām šādas tiesības ir. Cēsu invalīdu biedrība konsultējoties ar Tiesībsargu panāca, ka grozījumi nonāk līdz Saeimai. Konkrēti – uzlabojumi likumā „Par grāmatvedību” paredz tiesības biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu, kārtot savu grāmatvedību vienkāršā ierakstu sistēmā, nevis kā līdz šim – komplicētā divkāršā ierakstu sistēmā.


Cerams, ka šis pozitīvais piemērs, ka uz sabiedrisko organizāciju iniciatīvām ar likumu labojumiem atsaucas Saeimas deputāti, iedvesmos arī citas pilsoniskās organizācijas vērsties Saeimā ar saviem ieteikumiem!


Foto avots: http://www.norden.lv/lv/news/news2/515


trešdiena, 2011. gada 28. septembris

Strukturālās reformas ir un būs: III

Viena no 10. Saeimas septiņos mēnešos veiktām, nozīmīgām politiskajām reformām saistās ar likumu par valsts attīstības plānošanu. Likums tagad paredz dažādo attīstības plānu ciešu koordināciju un veidu, kā to panākt. Rezultātā Ministru kabinets nupat apstiprināja, ka, sākot ar 1. janvāri tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, darbosies attīstības Pārresoru koordinācijas centrs. Tas nozīmē, ka turpmāk būs viena iestāde, kuras galvenais uzdevums būs Nacionālā attīstības plāna, Latvijas ilgtspējas stratēģijas, kā arī citu attīstības plānošanas dokumentu izstrāde, īstenošanas uzraudzība un koordinācija. Beigsies daudzo, nekoordinēto – un tāpēc bieži neīstenoto – plānu paralēlā dzīve.


Šāda centra izveides ideju virzīju es, Lolita Čigāne un citu frakciju kolēģi, kuri strādāja Saeimas apakškomisijā par attīstības jautājumiem. Panāktā likuma maiņa un koordinācijas centra izveidošana ir risinājums nebeidzamajiem dažādu valsts plānu, stratēģiju un citu plānošanas dokumentu pārprodukcijai. Centra atzinumi būs obligāti izskatāmi lēmumu pieņemšanas procesā. Ministru prezidentam kopā ar Centru būs jāuzrauga, lai plānošana noritētu saskaņā ar valsts budžetu, kā arī ar ES fondu līdzekļiem. Jaunā, spēcīgā iestāde varēs efektīvi koordinēt dažādo ministriju darbību.


Jaunā Centra izveidošana ir strukturāla reforma arī tādā nozīmē, ka mazināsies valsts attīstības plānošanai uzliktās birokrātiskās važas, ministriju darbu nesaskaņotība un plānošanas process tiks ievirzīts ilgtermiņa stabilā attīstībā.


Foto avots: http://foto.delfi.lv/picture/138425/

ceturtdiena, 2011. gada 1. septembris

Atgūt nozagto valsti!

Kaut gan Pasaules Banka jau 1999. gadā Latviju nosauca par valsti ar augstu „valsts nozagšanas” rādītāju, vienmēr par jaunu prasās pēc skaidrojuma, ko tas īsti nozīmē. Par to rakstu sava grāmatā Korupcija postkomunisma valstīs, bet te daži piemēri no jaunākajiem laikiem.

Vienkārša valsts nozagšana definīcija ir tas, ka koruptīvi politiski spēki kādu politisku lēmumu, likumu vai valsts institūciju ar melīgām un nelikumīgām metodēm pārņem savā varā, lai tad gūtu privātu labumu uz sabiedrības rēķina. Attiecībā uz lēmumiem un līgumiem spilgts piemērs ir mēģinājums „privatizēt” Air Baltic. Arī metode ir klasiska: pakāpeniski piesavināties uzņēmuma daļas, panākt valstij neizdevīgus līgumus, duļķot informāciju par notiekošo, kavēt tiesu darbus. Lai to visu panāktu, valsts nozadzēji mērķtiecīgi uzpērk vai citādi ietekmē politikas lēmējus, uzpērk vai ietekmē medijus un cenšas neitralizēt tiesībsargājošo iestāžu rīcībspēju.

Diemžēl visai šai darbībai mūsu valsts pēdējo gadu pieredzē ir vēl daudz citu piemēru, bet laimīgā kārtā netrūkst arī piemēru, ka valstiski domājoši politiķi, mediji un tiesībsargi tumšās shēmas atklāj un to virzītājus sauc pie atbildības. Bet apzinīgos valstiskos spēkus jāstiprina, un to jau drīz var panākt par viņu pārstāvjiem nododot vismaz 51% balsu ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Kad tauta iet pie urnām, viņai vistiešākā veidā ir īsta vara ietekmēt valsts likteni. Tautas saviļņojums pēc Rīkojuma Nr. 2 un referenduma balsojums par Saeimas atlaišanu rāda, ka daudzi vēlētāji apzinās kāda iespēja viņiem ir dota izvēlēties jaunu Saeimas vairākumu—ar aizrautu elpu gaidīsim rezultātus!

Foto avots: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/16772/latvijas-blezi-krapnieki-un-viltnieki-top




otrdiena, 2011. gada 30. augusts

Ielūgums uz diskusiju!


Dārgie atbalstītāji!

Aicinām uz partijas „Vienotība” deputātu kandidātu

Lolitas Čigānes, Rasmas Kārkliņas un Andreja Judina

rīkoto diskusiju „Kā valsts nozagšana ietekmē ikvienu no mums”.

Diskusija notiks 5. septembrī plkst. 16:00 Satori grāmatnīcā

Berga bazārā, Marijas ielā 13.




Nāc un piedalies!