Strukturālās reformas ir un būs: II

Šajā rakstiņā vēlos informēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, ka dažādas reformas valsts pārvaldē notiek un notiks uz priekšdienām. Tamdēļ izsaku savu viedokli kā atbildi nesen portālā „IR.lv” publicētajam rakstam par to, ka liela daļa iedzīvotāju valstī reformas neredz.[1]

Vēlētos uzsvērt būtiskus uzlabojumus e-pārvaldes jomā un norādīt uz trīs punktiem:

1) Dažādas valsts institūcijas ir izveidojušas savas interneta vietnes, kas uzlabo pakalpojumu sniegšanu un samazina birokrātisko aparātu, piemēram, CSDD (https://e.csdd.lv/) vai VID (EDS – https://vidis.vid.gov.lv/Alr_user/Pages/Login.aspx) un citas.

2) VRAA ir izstrādājusi valsts pakalpojumu vienotu portālu www.latvija.lv, kurā ir ērti orientēties un tiešsaistē saņemt dažādus gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumus.

3) Pavisam nesen ir ieviests jauns un vienkāršots elektroniskā paraksta risinājums – www.eparaksts.lv. Tas papildus vienkāršo iedzīvotāju saziņu ar valsts iestādēm. Papildus tam 2008. gada pētījums rāda, ka viena elektroniska dokumenta izgatavošana izmaksa 1.68 latu, papīra dokumenta izmaksa ir 3.90 latu. Tāpēc skaidrs, ka nepieciešams arvien vairāk izmantot „e-parakstu” valsts pakalpojumu sniegšanā.

Līdz ar to es vēlos uzsvērt, ka šobrīd reformas notiek un iedzīvotājiem ir pašiem jāinteresējas par ērtāko veidu, kā saņemt pakalpojumus. No 28. februāra līdz 5. martam notiks arī Eiropas „e-prasmju nedēļa” Latvijā, kurā ikvienam būs iespēja iepazīties un sākt ikdienā lietot e-pakalpojumus.[2]

Vēlos pievienoties Finanšu ministra Andra Vilka teiktajam, ka „e-pārvalde dotu lielāku ietaupījumu par ministriju skaita samazināšanu”. Tāpēc rosinu sekot līdzi aktualitātēm e-pārvaldes jomā un praktiski izmantot tās savā ikdienas dzīvē!

Foto: http://www.laprogressive.com/wp-content/uploads/2010/08/Bureaucracy_2.gif

---

[1] „Iedzīvotāju vairākums valstī reformas neredz” (23.02.2011.) http://www.ir.lv/2011/2/23/iedzivotaju-vairakums-valsti-reformas-neredz

[2] Sekot līdzi: http://www.likta.lv/LV/Aktivitates/Lapas/e-prasmes2011.aspx

Tiesībsarga izvēle = labas pārvaldības garants!

Visiem Latvijas iedzīvotājiem šobrīd jātur īkšķi, lai izdodas drīzumā atrast izcilu kandidātu tiesībsarga amatam. Īkšķi jātur tāpēc, ka tiesībsarga uzdevums ir aizstāvēt mūsu visu politiskās un cilvēku tiesības, kā arī tiesības uz labu pārvaldību. Tiesībsarga institūcija ir demokrātijas stūrakmens vistiešākā nozīmē, jo viņa galvenā loma ir būt starpniekam starp valsts varu un tautu. Lai to labāk izprastu, der arī lietot starptautisko nosaukumu „ombuds”, jo tas skaidrāk izsaka šī amata īpašo raksturu. Savu “ombudsman” kā pirmā ieviesa Zviedrija, un zviedriski tas nozīmē „tautas pārstāvis”.

Tiesībsargs strādā, lai publiskā vara tiktu īstenota tiesiski, taisnīgi, un lietderīgi. To viņš (vai viņa!) dara nevis kā policists vai tiesnesis, bet kā starpnieks. Ombudam nav varas kādu sodīt vai izdot pavēles, viņš izmanto izmeklēšanas un samierināšanas procedūras lai izlīdzinātu konfliktus starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem. Bieži šī izlīdzinātāja loma parādās izskatot individuālu personu sūdzības par viņu tiesību pārkāpumiem, bet labs tiesībsargs arī darbojas, lai īstenotu Satversmē un likumos garantētās valsts pamatvērtības, kā, piemēram, tiesības uz vārda brīvību un biedrošanos.

Ombuda birojs ir spēcīgs rīks, ar kuru var veikt kontroli pār birokrātiju. Latvijas likumā par tiesībsargu ir uzsvērta kompetence labas pārvaldības veicināšanā. Ar saviem atzinumiem un sabiedrības informēšanu ombuds var radīt gaisotni, kas veicina taisnīgāku un pārdomātāku rīcību no valsts ierēdņu puses attiecībās ar līdzcilvēkiem. Tiesībsargs var mazināt saspīlējumus, kas neizbēgami rodas starp iedzīvotājiem un valsts iestādēm un līdz ar to var veicināt lielāku ticību valsts darbībai. Diemžēl Latvijā tautas uzticēšanās valsts darbam ir smagi iedragāta, tiesībsarga rosība te var daudz mainīt uz labu, vēl jo vairāk tāpēc, ka tiesībsarga „amata apraksts” nosaka, ka tas ir neatkarīgs un bezpartejisks cilvēks, kas visus minētos mērķus panāk ar savu profesionālo un personīgo autoritāti. Vai tādu cilvēku Latvijā var atrast? Domāju, ka var atrast, ja tik meklē atbildīgi un bez politiskām intrigām. Turēsim īkšķus!

Foto avots : http://1.bp.blogspot.com/_HqmcnllpRnA/SZDHt1or2SI/AAAAAAAACeI/_RJpIHdAIhk/s400/ombudsman1.jpg

Gandrīz simts dienas!

Rakstu šo īso pārskatu par Saeimā paveikto savas deputātes darbības 99. dienā, lai pasteigtos priekšā citiem, kas rakstīs ko līdzīgu! 

Kas panākts? Līdzās tādām pamatlietām kā iepazīšanās ar procedūrām, kolēģiem, plānu saliedēšanu un likumdošanas rutīnas puses veikšanu aktīvi esmu iesaistījusies arī lielāku jautājumu risināšanā. Proti, esmu ķērusies klāt strukturālo reformu jautājumiem. Mani kaitina, ka sabiedrībā nav izskanējis, cik daudz reformu jau ir veiktas, cik daudzas ir procesā un kas ir plānots. Paralēli tam man kā politoloģei šo reformu apzināšana un veicināšana ir profesionāls izaicinājums. Tuvākajā laikā plānoju par to uzrakstīt garāku rakstu un šeit vēlos norādīt tikai dažus svarīgākos punktus. 

Strukturālās reformas var definēt divējādi: pirmkārt, kā fizisku struktūru reformas, kad, pārvaldes struktūras apvieno vai likvidē, piemēram, jau ir apvienotas 2 ministrijas un liels skaits valsts aģentūru un dažādas dublējošās nodaļas. Otra definīcija uzsver svarīgu politiku pārmaiņas, mainot politikas prioritātes un pieeju lietu organizācijā. 

Ja lieto šo pēdējo izpratni, varu teikt, ka strādājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā esmu līdzdarbojusies, lai ar 2011. budžetu ieviestu vienotās atlīdzības sistēmu visiem valsts darbiniekiem. Strādājam pie tā, lai drīzumā ieviestu iestāžu atbalsta funkciju centralizāciju un IT sistēmu integrāciju. Tāpat darbojamies, lai īstenotu vienas pieturas aģentūru pakalpojumu sniegšanā iedzīvotajiem un uzņēmumiem. Man ļoti svarīga prioritāte ir visa veida birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana. Šeit būtiski palīdzēs e-pārvaldes stiprināšana. Cīnos arī lai tiktu izskaustas vai vienkāršotas procedūras, piemēram, pārveidot laikietilpīgo dokumentu „saskaņošanas” sistēmu, mazināt visa veida zīmogu un parakstu vākšanas praksi. 

Šādas reformas ne tikai atvieglo dzīvi iedzīvotajiem un ierēdņiem, bet arī taupa valsts līdzekļus. Dombrovska valdības īstenotais valsts pārvaldes funkciju audits uzrādīja iespēju ietaupīt 78 miljonus latu, no kuriem reāli iekļautais ietaupījums 2011. budžetā ir 40 miljoni latu. Strukturālo reformu virzīšana parādās visās 4 komisijās, kurās es strādāju, ieskaitot Eiropas lietu komisiju, kur tā ir saistītas ar manām darbības prioritātēm attiecībā uz uzlabojumiem ES fondu ātrākai un efektīvākai apgūšanai tautsaimniecības sildīšanai.

 

Šobrīd tieši strukturālās reformas kā komplekss pasākumu kopums ir galvenā mana prioritāte. Un tas ir ļoti cieši saistīts ar budžeta konsolidāciju 2011. gadam. 

Citi būtiski darbi ir saistīti ar korupcijas mazināšanas jautājumiem, „trauksmes cēlēju” aizsardzību un KNAB darbības uzlabošanu. Attiecībā uz KNAB būtu jāvirza norma par iespēju saukt iestādes vadītāju pie disciplināratbildības. Šī iniciatīva sakrīt ar Valda Dombrovska ierosinājumu.

Foto avots: http://foto.lu.lv/HI-RES/arhiivs/2006/i_septembris/korupcija/IMG_5394.JPG