svētdiena, 2012. gada 27. maijs

Taisnīga tiesa = savlaicīga tiesa

Saeimā nupat norisinājās konference „Taisnīga tiesas ir savlaicīga tiesa: kā novērst tiesu sēžu atlikšanu”. Konferences galvenais mērķis bija meklēt praktiskus risinājumus, lai novērstu tiesiskuma graušanu caur nesamērīgi gariem tiesu procesiem, kas rodas no tiesas sēžu atlikšanas procesa dalībnieku neierašanās rezultātā. Par konferences vadmotīvu tika izvēlēts Lielbritānijas politiķa Viljama Gladstona teiciens (1809-1898) “Justice delayed is justice denied”, kuru var pārtulkot kā „Nokavēts tiesiskums ir neīstenots tiesiskums”.

Konferencē Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja uz to, ka Saeima jau strādā pie apjomīgiem likumu grozījumiem, liels panākums ir uzlabojumi Kriminālprocesa likumā kurus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 24. maija plenārsēdē. Tomēr vēl daudz darāms tiesu darba efektivizācijai.

Kā norādīja deputāts Andrejs Judins un citi, nav pieņemams, ka tiesvedības ieilgst nesamērīgi ilgi, jo reāli tiek atliktas gandrīz puse no nozīmētām tiesu sēdēm. Konferences dalībnieki centās iezīmēt konkrētus risinājumus, kā novērst pārmērīgi biežo tiesu sēžu atlikšanu, un rezultāts bija labs. Konkrēti izskanēja:

1) Aicinājums tiesnešiem aktīvāk pielietot tās tiesiskās normas, kas šobrīd jau ir viņu rokās – soda naudas uzlikšana par necieņu pret tiesu (vienas tiesas sēdes atlikšana izmaksā ap 300 latu), drošības līdzekļa maiņa, ja apsūdzētais atkārtoti neattaisnoti neierodas uz sēdi, u.c.

2) Rudenī beidzot jāsāk darboties „Tiesu elektroniskam kalendāram”, kas saskaņos tiesnešu, advokātu, un prokuroru laika plānus. Tas novērsīs to, ka tiesu sēdes atliek tāpēc, ka advokāts vai kāds cits ir aizņemts citā tiesu procesā, vai ir ieplānojis atvaļinājumu.

3) Efektīva tiesas pavēstes izsūtīšana – varētu izmantot īsziņas un e-pastus, nodrošinot, ka tiek saņemts apstiprinājums par pavēstes nosūtīšanu. Ja kāds prāvas dalībnieks neierodas neskatoties uz pavēstes saņemšanu, attiecīgās sēdes darbu turpina bez viņa.

4) Pusi no kriminālprocesu sēdēm kavē apsūdzēto neierašanās vai aizbildinājumi. Blakus efektīviem sodiem un piespiedu līdzekļiem derētu veicināt apsūdzēto motivāciju ierasties uz tiesu, proti, paredzēt iespēju, ka viņam piespriež maigāku sodu par labo attieksmi pret tiesas darbu.

5) Veidojas jauni veidi, kā efektīvāk dokumentēt, vai kāds tiesas sēdes dalībnieks nevar ierasties slimības dēļ.

Bija vēl citi ļoti konkrēti ierosinājumi, tai skaitā no investoru pārstāvjiem. Pārmērīgi biežā tiesu sēžu atlikšana nekavē tikai tiesiskumu un sabiedrības uzticību tiesu varai, tā arī kavē investoru ieguldījumus, kas Latvijai ir ļoti vajadzīgi. Tāpēc mudinājums visiem: nekavēsim tiesas!

Plašāk informāciju skatīt šeit: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19740-konference-taisniga-tiesa-ir-savlaiciga-tiesa-ka-noverst-tiesu-sezu-atliksanu


trešdiena, 2012. gada 9. maijs

Līdzdalība IV – Brīvprātīgais darbs

Brīvprātīgais darbs ir viens no pilsoniskās sabiedrības stūrakmeņiem un valstiskās līdzdalības veids. Tā būtība slēpjas ne tikai vienas reizes palīdzībā, bet gan ilgstošā sadarbībā ar kādu biedrību, palīdzot tai sasniegt savus mērķus.

Vakar notika ražena tikšanās ar Valmieras novada fonda vadītāju Ansi Bērziņu. Pārrunājām aktuālos jautājumus par „brīvprātīgā darba” jēdziena daudz skaidrāku formulējuma iespējām likumos. Šajā sakarā šobrīd notiek darbs trijos virzienos:

1) Saeimā apstiprināti grozījumi „Civillikumā” 2. lasījumā, kas nosaka brīvprātīgā darba līguma slēgšanas kārtību un nosacījumus;
 
2) Finanšu ministrija gatavo grozījumus MK noteikumos par grāmatvedību, kuros noteiks, ka NVO, kas neveic saimniecisko darbību, var brīvprātīgi nodarbināt grāmatvedi; 

3) Būs jāprecizē „Biedrību un nodibinājuma likuma” 8. pants par brīvprātīgo darbu.

Jau pirmdien, 14. maijā, Saeimā notiks ikgadējais NVO forums, kurā tiks aplūkoti aktuālie jautājumi sabiedriskā un valsts sektora sadarbības veicināšanai. Viens no „ekonomikas izrāviena” pamatprincipiem ir sabiedrības līdzdalība inovatīvas ekonomikas un jaunu pieeju meklēšanā. Deputātu pienākums ir pēc iespējas atvieglot iedzīvotāju iespējas brīvprātīgi līdzdarboties sabiedrisko organizāciju darbā, lai vairotu sociālo kapitālu ekonomikas attīstībai.